Jaunumi

2019. gada 16. maijā Latvijas Mākslas akadēmijā notika Mākslas vēstures institūta rīkotie 21. Borisa Vipera lasījumi "Viduslaiku arhitektūra un māksla Latvijā". Organizēti tie saistībā ar LMA MVI septiņsējumu Latvijas mākslas vēstures pirmā sējuma sagatavošanu. Tas veltīts laikposmam no vissenākajiem artefaktiem šajā teritorijā līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam 1561. gadā. Var likties, ka viduslaiki ir jau pietiekami apgūta tēma, tomēr gan jaunākās tehnoloģiskās iespējas, gan ilgstošā empīriskā pieredze sniedz jaunas atziņas pat par labi zināmiem arhitektūras pieminekļiem un mākslas darbiem. Tāds ir arī Borisa Vipera piemiņas lasījumu galvenais uzdevums – pievērst uzmanību pašlaik notiekošajam šīs jomas pētniecībā. Konferencē piedalījās pieredzējuši mākslas vēsturnieki, arhitekti, vēsturnieki un arheologi. Lasījumus sagatavoja un vadīja – Elita Grosmane.

  

  

  

  

Foto: Inese Sirica, Eduards Kļaviņš

2019. gada 1. aprīlī Latvijas Mākslas akadēmijā notika LMA Mākslas vēstures institūta “Latvijas mākslas vēstures” III sējuma divās grāmatās, no 1780. līdz 1890. gadam, latviešu un angļu valodā, atvēršana. Sastādītājs un zinātniskais redaktors: prof. Eduards Kļaviņš. Tekstu autori: Eduards Kļaviņš, Elita Grosmane, Valdis Villerušs, Imants Lancmanis, Inese Sirica, Kristiāna Ābele, Daina Lāce, Silvija Grosa. Dizains: Ieva Vīriņa. Angļu izdevuma tulkotāja: Stella Pelše. Iespiests un iesiets: SIA "Jelgavas tipogrāfija".

  

 

Foto: Elita Grosmane

2019. gada 8. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika ikgadējs svinīgs pasākums "Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2018. gadā". Institūta zinātniskā asistente Karīna Horsta tajā saņēma pateicības rakstu par sasniegumu teorētiskajās humanitārajās zinātnēs, sakarā ar grāmatas "Sanatoriju arhitektūra Latvijā 1918-1940" (Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2018) izdošanu. Tajā sniegts analītisks pārskats par Latvijas Republikā starpkaru periodā uzceltajām un iekārtotajām sanatorijām, būtiski paplašinot priekšstatu par veselības aprūpes iestāžu arhitektūru 20. gadsimta 20.-30. gados.