EDUARDS KĻAVIŅŠ
Position: senior researcher
Academic degree: Dr. habil. art.
Phone: mob. +371 26470778
E-mail: eduards_klavins@tvnet.lv / eduards.klavins@lma.lv
Born on 23 September 1937 in St. Petersburg.
Director of the institute (2012–2022). / Editor of the multi-volume publication “Art History of Latvia”. / Honorary member of the Latvian Academy of Sciences.
Working at the Art Academy of Latvia since 1962: senior lecturer (1962–1985), assistant professor (1985–1993), professor (1993–2016), professor emeritus (since 2016), head of the Art History Department (1996–2012), senator (since 1996), head of the Promotion Council of the Doctoral Studies Programme (2002–2022). Courses of lectures: “Introduction to Art History”, “Western Art in the Period of Baroque and Rococo”, “Western Art in the 19th Century”, “Western Art in the Late 19th and 20th Century”, “Issues of Contemporary Art Theory”, “Methodological Trends in the 20th Century History of Art”.
Research interests: Latvian and Western art in the 19th and 20th centuries, philosophy of art, methodology of art history.
Education and academic degrees: St. Petersburg Academy of Art, Ilya Repin Institute of Painting Sculpture and Architecture, Faculty of Art History and Theory (1962), candidate’s (now doctoral) degree in art history for the diss. “Latvian Portrait Painting in the Second Half of the 19th Century and in the Early 20th Century” (1977), habilitation in art history for a series of studies “Latvian Portrait Painting at the Turn of Art Epochs. 1850–1940” (1994).
SELECTED PUBLICATIONS
Books and their chapters, edited publications, teaching aids
Jāzeps Grosvalds. – Rīga: Neputns, 2024. – 120 lpp. (= Latvijas mākslas klasika). LV/EN.
Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2019. – 3. sēj.: 1780–1890 / Sast. un zin. red. Eduards Kļaviņš. – 1. grām.: Klasicisma un romantisma periods. 1780–1840. – 424 lpp.; t. sk. 10.–41. lpp. (Priekšvārds, Historiogrāfija, Vēsturiskais fons); 77.–135. lpp. (Tēlotāja māksla). – 2. grām.: Reālisma un historisma periods. 1840–1890. – 392 lpp.; t. sk. 12.–13. lpp. (Vēsturiskais fons); 83.–149. lpp. (Tēlotāja māksla); 360. lpp. (Pēcvārds).
Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2019. – Vol. 3: 1780–1890 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – Book 1: Period of Classicism and Romanticism. 1780–1840. – 424 pp., including p. 10–41 (Foreword, Historiography, Historical Background), 77–135 (Fine Art). – Book 2: Period of Realism and Historicism. 1840–1890. – 392 pp., including p. 12–13 (Historical Background), 83–149 (Fine Art), 360 (Afterword).
Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016. – 5. sēj.: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915–1940 / Sast. un zin. red. Eduards Kļaviņš. – 696 lpp.; t. sk. 12.–13. lpp. (Priekšvārds); 15.–29. lpp. (Historiogrāfija); 31.–117. lpp. (Mākslas dzīve); 181.–196., 289.–309., 332.–339. lpp. (Tēlniecība); 648. lpp. (Pēcvārds).
Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2016. – Vol. 5: Period of Classical Modernism and Traditionalism. 1915–1940 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – 696 pp., including p. 12–13 (Foreword), 15–29 (Historiography); 31–117 (Artistic Life), p. 181–196, 289–309, 332–339 (Sculpture), 648 (Afterword).
Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014. – 4. sēj.: Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915 / Sast. un zin. red. Eduards Kļaviņš. – 640 lpp.; t. sk. 10.–29. lpp. (Priekšvārds, Ievads); 175.–403. lpp. (Tēlotāja māksla); 594. lpp. (Pēcvārds).
Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2014. – Vol. 4: Period of Neo-Romanticist Modernism. 1890–1915 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – 640 pp., including p. 10–29 (Foreword, Introduction), 175–403 (Fine Art), 594 (Afterword).
Vilhelms Purvītis. – Rīga: Neputns, 2014. – 111 lpp. (= Latvijas mākslas klasika). LV/EN.
Džo: Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla [Joe: Life and Art of Jāzeps Grosvalds]. – Rīga: Neputns, 2006. – 360 lpp. Summary: EN.
Latviešu portreta glezniecība: 1850–1916 [Latvian portrait painting: 1850–1916]. – Rīga: Zinātne, 1996. – 245 lpp.
Latvian Portrait Painting in the Turn of Art Epochs. 1850–1940: Summary. – [Rīga]:
Latvijas mākslas augstskolu asociācijas Promocijas un habilitācijas padome, 1994. – 52 p.
Impresionisms [Impressionism]. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 1. sēj.).
Simbolisms [Symbolism]. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 2. sēj.).
Postimpresionisms [Post-Impressionism]. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp.
(= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 3. sēj.).
Jūgendstils [Art Nouveau]. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 4. sēj.).
Fovisms [Fauvism]. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 5. sēj.).
Kubisms [Cubism]. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 6. sēj.).
Baroka problemātika Rietumu mākslas vēsturē [Issue of Baroque in Western art history]. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1989. – 61 lpp.
Latviešu tēlotājas mākslas sakari ar citām mākslas skolām XIX gs. otrajā pusē, XX gs. sākumā [Contacts of Latvia fine art with other art schools in the second half of the 19th and early 20th century]. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1988. – 129 lpp.
Rietumu 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma arhitektūras un mākslas vispārējās vēstures jautājumi [General history issues of late 19th and early 20th century Western art]. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983. – 55 lpp.
Latvijas XIX gs. beigu, XX gs. sākuma tēlotājas mākslas ikonogrāfija un stilistiskais raksturojums [Iconograpy and stylistic description of Latvian fine art of the late 19th and early 20th century]. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983. – 137 lpp.
Klasicisma un romantisma kopsakarības Rietumeiropas mākslas vēsturē [Interconnections of Neo-Classicism and Romanticism in the history of Western European art]. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1982. – 17 lpp.
XIX gadsimta Rietumu mākslas pētīšanas problēmas [Research problems of 19th century Western art]. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1982. – 20 lpp.
Portreta attīstība Rietumeiropā un portreta teorijas jautājumi [Development of portrait in Western Europe and issues of portrait theory]. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1976. – 56 lpp.
Selected articles
Latvijas simbolisma specifikas un robežu jautājumi [Questions about specifics and borderline of Latvian Symbolism] // Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte = Symbolism in Europe and the Identity of the Baltic Nations = Le symbolisme en Europe et l’identité des nations baltes (= Muzeja raksti. – 9. laid.) / Sast. Ginta Gerharde-Upeniece. – Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2024. – 40.–49. lpp. Summaries: EN (219.–220. lpp.), FR (235.–236. lpp.).
Pragmatic Migration and Romantic Nomadism of Artists across and from the German-Ruled Baltic Provinces of the Russian Empire at the Turn and the Beginning of the Nineteenth Century // The Migration of Artists and Architects in Central and Northern Europe, 1560–1900 / Ed. by Anna Ancāne. – Riga: Art Academy of Latvia, 2022. – P. 252– 264. (Open access here)
“Dubultā koda” pazīmes ortodoksālā socreālisma posma tēlotājā mākslā Latvijā ["Double-coded" signs of orthodox Socialist Realism art in Latvia] // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2022. – Nr. 26. – 52.–65. lpp. Summary: EN. PDF
Latvijas simbolisms Eiropas mākslas kontekstā [Symbolism in Latvia in the context of European art] // Nacionālais romantisms un Baltijas simbolisms = National Romanticism and Baltic Symbolism = Le romantisme national et le symbolisme balte (= Muzeja raksti. – 7. laid.) / Sast. Gundega Cēbere. – Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2019. – 100.–115. lpp. EN, FR.
Art History of Latvia: Some Editorial Comments on a Project in Progress after Publishing Volume V Period of Classical Modernism and Traditionalism. 1915–1940 // Kunstiteaduslikke Uurimusi. – 2018. – Vol. 27. – No. 1/3. – P. 288–292.
Almost Half a Century in Latvian Portraiture // The Portrait in Latvia: 20th Century: Facial Expressions / Ed. by Ginta Gerharde-Upeniece. – Riga: Neputns, 2018. – P. 441.–487.
Põhjamaisest romantismist kirjeldava realismini. Jūlijs Federsi maastikumaalid Düsseldorfi koolkonna kontekstis = Von der nordischen Romantik bis zum deskriptivem Realismus. Landschaftsmalerei von Julius Fedders im Kontext der Düsseldorfer Schule // Eesti Kunstimuuseumi Toimetised = Schriften des Estnischen Kunstmuseums. – 2017. – Vol. 7 (12). – S. 319–338. EE/DE.
Latvijas 19. gadsimta portreta attīstības virzieni un posmi. Vispārīgs skatījums = Entwicklungsrichtungen und -etappen der Porträtkunst im 19. Jahrhundert in Lettland. Allgemeine Betrachtung [Trends and stages in the development of 19th century portraiture in Latvia. A general survey] // Portrets Latvijā. 19. gadsimts = Das Porträt in Lettland. 19. Jahrhundert / Sast. Dainis Bruģis un Inta Pujāte. – Rīga: Neputns, 2014. – 17.–77. lpp. LV/DE.
Grosmane, Elita. Kļaviņš, Eduards. Pētījumi Latvijas vizuālās mākslas vēsturē [Research of Latvian art history] // Latvieši un Latvija. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013. – 4. sēj.: Latvijas kultūra, izglītība, zinātne / Atb. red. Viktors Hausmanis un Maija Kūle. – 468.–492. lpp.
Jūlijs Feders – ziemeļu romantiķis [Jūlijs Feders, the Northern Romantic] // Jūlijs Feders. – Rīga: Neputns, 2013. – 173.–187. lpp.
Die Porträtmalerei Lettlands zur Zeit des Jugendstils // Jugendstil im Baltikum: Zwölf Beiträge zum 20. Baltischen Seminar 2008 (= Baltische Seminare. – Bd. 18) / Hg. von Alexander von Knorre. – Lüneburg: Carl-Schirren-Gesellschaft e. V., 2012. – S. 55–77.
Patriotic Rhetoric and the Grim Realities of the First World War in Latvian Art: The Case of Jāzeps Grosvalds // Art and Artistic Life during the Two World Wars (= Dailės istorijos studijos = Art History Studies. – Vol. 5) / Ed. by Laima Laučkaitė and Giedrė Jankevičiūtė. – Vilnius: Lithuanian Culture Research Institute, 2012. – P. 161–175.
Personīgās patiesības par Rīgas mūriem Egona Spura fotomākslā = Personal Truths about the Walls of Riga in the Photographic Art of Egons Spuris // Egons Spuris / Sast. Andrejs Grants. – Rīga: Neputns, 2012. – B. lpp. (15 lpp.). LV/EN.
Tēla individualizācijas un formālās struktūras attiecības portretā. Latvijas mākslas vēstures piemēri [Relations between the individualisation of an image and the formal structure of portrait. Examples from Latvian art history] // Personība mākslas procesos: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. – 73.–84. lpp. Summary: EN.
“Jaunā romantiķa” tēla modifikācijas Latvijas 19. gadsimta pirmās puses glezniecībā [Modifications of the “Young Romantic’s” image in portrait painting during the first half of the 19th century] // Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2011. – 26.–34. lpp.
Kolekcijas gleznas Eiropas mākslas vēstures kontekstā = The collection’s paintings in the context of European art history // Domeniko de Robiāni. – Rīga: Mantojums, 2011. – 69.–106. lpp. LV/EN.
История искусства в Латвии с точки зрения методологии = Art History in Latvia from the Standpoint of Methodology // Meno istorija ir kritika. – Kaunas: Vytauto Didžiojo universiteto leidykla, 2011. – T. 7: Meno istorijos riboženkliai = Landmarks of Art History. – P. 188–195. RU/EN.
Between Engaged Public Monuments and Intimate Formalism. Latvian Neo-Realism in the 1920s and 1930s // Reinterpreting the Past. Traditionalist Artistic Trends in Central and Eastern Europe of the 1920s and 1930s / Ed. by Irena Kossowska. – Warsaw: Institute of Art of the Polish Academy of Sciences, 2010. – P. 267–278.
Ekspresionisma jautājums Latvijas mākslas vēsturē [The issue of Expressionism in Latvian art history] // Muzeja raksti 2 / Sast. Dace Lamberga. – Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2010. – 14.–18. lpp.
Socreālisma mutācijas: Socmodernisms un socpostmodernisms Latvijā = Mutations of Socialist Realism in Latvia: Socialist Modernism and Socialist Post-Modernism // Muzeja raksti / Sast. Elita Ansone. – Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2009. – 102.–113. lpp. LV/EN.
Baltische Künstler an der Münchner Kunstakademie // 200 Jahre Akademie der bildenden Künste Műnchen. – München: Hirmer, 2008. – S. 287–289.
Ekspresionisms 20. gadsimta tēlotājā mākslā = Der Expressionismus in den bildenden Künsten des 20. Jahrhunderts // Ekspresionisma grafika. Dortmundes muzeja Am Ostwall kolekcija. Izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 30.04.2008.–15.06.2008. – Rīga: Neputns, 2008. – 7.–24. lpp. LV/DE.
Izlūkgājieni Latvijas batālās mākslas vēsturē [Reconnaissance missions into the history of Latvian battle-pieces] // Studija. – 2008. – Nr. 58. – 67.–71. lpp.
Kas palicis pāri no eksplodējušās granātas? [What remains after the explosion of a grenade?] // Dada. – Rīga: Rīgas Kultūras aģentūra, 2008. – 9.–11. lpp.
Latvijas mākslas vēsture internetā. Sasniegtais un jautājumi [Art history of Latvia in the internet: Achievements and problems] // Latvijas mākslas vēsture 21. gs.: pieredze, novitātes, eksperimenti. Letonika. Otrais kongress / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija; Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2008. – 165.–173. lpp.
Portreta atlantīda Rundāles pilī = Portrait Atlantis at Rundāle Palace // Studija. – 2008. – Nr. 61. – P. 8–11 (LV), 92–94 (EN).
Radoša ietekme vai atdarinājums? [Creative influence or imitation?] // Dizaina Studija. – 2008. – Nr. 12. – 27.–29. lpp.
Virziena noturība: Reālisms, kas zūd, nezūd un rodas [Persistence of a movement: The vanishing, remaining and emerging realism] // Studija. – 2007. – Nr. 53. – 71.–73. lpp.
The Ambivalence of Ethnography in the Context of Latvian Modernism // Local Strategies, International Ambitions. Modern Art and Central Europe, 1918–1968. Papers from the International Conference, Prague, 11–14 June, 2003 / Ed. by Vojtĕch Lahoda. – Praha: Artefactum, 2006. – P. 59–64.
Anrī Matiss un latviešu māksla [Henri Matisse and Latvian art] // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2006. – Nr. 6/7. – 33.–43. lpp. Summary: EN.
Neoekspresionisms un mūsdienu arhitektūras alternatīva [Neo-Expressionism and an alternative to contemporary architecture] // Latvijas Architektūra. – 2006. – Nr. 5. – 10.–14. lpp.
Bruno Vasiļevska ideālā realitāte = The Ideal Reality of Bruno Vasiļevskis // Bruno Vasiļevskis. – Rīga: Neputns, 2005. – P. 7–16 (LV), 17–23 (EN).
Tipoloģiskās interpretācijas iespējas un robežas mākslas vēsturē [The possibilities and limits of typological interpretation in art history] // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2005. – Nr. 4. – 21.–25. lpp. Summary: EN.
Mākslas darbs kā mākslas vēstures dotums [The Artwork as a Given in Art History] // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 3. – 40.–46. lpp. Summary: EN.
Die Einflüsse deutscher Kunst in der lettischen Kunst um 1900 // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche. Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 111–128.
Die Malerei des Barock als eine Quelle der Inspiration. Zur Frage der Entstehung des lettischen Modernismus um 1915 // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche. Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 129–145.
Eiropietis Džo Rīgā un ārpus tās: Modernists un nacionālās tēmas mākslinieks Jāzeps Grosvalds (1891–1920) [European Joe in Riga and Outside: A Modernist and a National theme Artist Jāzeps Grosvalds (1891–1920)] // Studija. – 2001. – Nr. 18. – 96.–100. lpp.
Jāzeps Grosvalds Latvijas mākslas vēsturē un mākslas kritikā [Jāzeps Grosvalds in Latvian art history and criticism] // Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas: Rakstu krājums (=Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Rūta Kaminska. – Rīga: Neputns, 2001. – 130.–140. lpp. Summary: EN.
Mūsdienu vizuālās mākslas interpretācijas robežas [The interpretation limits of the contemporary visual art] // Mākslas darbs un komentārs. Estētikas burtnīcas Nr. 2 / Sast. Ieva Kolmane. – Rīga: Latvijas Estētikas asociācija, 2001. – 15.–19. lpp.
Džeimss Vistlers un “Glāzgovas zēni“ latviešu mākslā [James Whistler and the Glasgow Boys in Latvian art] // Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā: Rakstu krājums (=Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Silvija Grosa. – Rīga: Neputns, 2000. – 63.–69. lpp. Summary: EN.
Harmonious Formalism as an Unconceived Element of National Identity: Latvian Visual Arts in the 1920’s and 1930’s // Modernity and Identity / Ed. by Jolita Mulevičiūtė. – Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2000. – P. 107–121.
Totalitārās un posttotalitārās sabiedrības māksla kā mākslas vēstures problēma [The art of totalitarian and post-totalitarian society as a problem in art history] // Doma / Galv. red. Zigurds Konstants, sast. Ilze Konstante. – Rīga: Doma, 2000. – 6. laid. – 39.–46. lpp.
Vilhelma Purvīša ainava eiropeisko tradīciju kontekstā = The Landscapes of Vilhelms Purvītis in the Context of European Traditions // Vilhelms Purvītis. 1872–1945. – Rīga: Neputns; Rīga: Jumava, 2000. – 174.–201. lpp. LV/EN.
Art Deco vēstures mācība [The historical lesson of Art Deco] // Latvijas Arhitektūra. – 1999. – Nr. 1. – 4.–6. lpp.
Art History in Totalitarian Societies and Its Alternative Models in Posttotalitarian Age // Studija. – 1999. – Nr. 6. – 100.–101. lpp.
Bruno Vasiļevskis’ Realität im Gemälde // Nach-Bild: [Ausstellungskatalog] / Kunsthalle Basel. – Basel: Schwabe & Co, 1999. – S. 101–108.
Die Kunst in Riga um 1900. Ein Überblick // Architektur und bildende Kunst im Baltikum um 1900 (= Kunst im Ostseeraum: Greifswalder Kunsthistorische Studien. – Bd. 3) / Hg. von Elita Grosmane, Brigitte Hartel, Juta Keevallik, Bernfried Lichtnau. – Frankfurt am Main etc: Peter Lang, 1999. – S. 5–20.
Imanta Lancmaņa konceptuālais romantisms [The conceptual Romanticism of Imants Lancmanis] // Studija. – 1999. – Nr. 7. – 74.–77. lpp.
Jūgendstila ikonogrāfija un Latvijas tēlotāja māksla = Art Nouveau Iconography and Latvian Visual Arts at the Turn of the 20th Century // Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.–20. gs. mijā = Art Nouveau. Time and Space: Baltic Sea Countries at the Turn of the 20th Century / Ed. by Silvija Grosa. – Rīga: Jumava, 1999. – P. 121–139 (LV), 247–249 (EN).
Krāšņais avangards gadsimta beigu Venēcijas biennālē [Colourful Avant-Garde at the End of Century Venice Biennale] // Studija. – 1999. – Nr. 8. – 46.–57. lpp.
Stāsts par Intu Ruku un viņas fotoportretu stāsti = The Story of Inta Ruka and Her Photoportrait Stories // Stāsti, stāstītāji: Latvijas Republika. Venēcijas biennāle. 48.
Starptautiskā mūsdienu mākslas biennāle = Stories, Storytellers: Republic of Latvia. La Biennale di Venezia. 48th Exhibition of Contemporary Art / Ed. by Helēna Demakova. – Rīga: Sorosa Mūsdienu mākslas centrs – Rīga, 1999. – P. 13–24. LV/EN.
Jāņa Siliņa “Latvijas māksla” [“Art of Latvia” by Jānis Siliņš] // Doma. – Rīga: Doma, 1998. – 3. laid. / Sast. Zigurds Konstants. – 81.–93. lpp.
Neoromantisma pazīmes Latvijas 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma tēlotājā mākslā [Features of Neo-Romanticism in Latvian visual art of the late 19th and early 20th cent.] //
Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: AGB, 1998. – 116.–123. lpp.
Vai vajadzīgs mākslītis? [Is there a need for mākslītis?] // Studija. – 1998. – Nr. 2. – 64.–65. lpp.
Boris Vipper // The Dictionary of Art / Ed. by Jane Turner. – London: Macmillan; New York: Grove, 1996. – Vol. 32. – P. 600.
Lack and Freedom of Personal Time. Latvian Art before 1945 // Personal Time. Art of Estonia, Latvia and Lithuania. 1945–1996. – Warsaw: The Zachęta Gallery of Contemporary Art, 1996. – Vol.: Latvia. – P. 22–27.
Das Künstlerpaar Borchert und die erste Generetion der Gemeinschaft “Rūķis” // Malerei, Graphik, Photographie von 1900 bis 1920 (= Kunst im Ostseeraum. Greifswalder Kunsthistorischen Studien. – Bd. 1) / Hg. von Brigitte Hartel und Bernfried Lichtnau. – Frankfurt am Main etc.: Peter Lang, 1995. – S. 78–86.
Ornamenta jēdziens un plastiskās mākslas [The notion of ornament and the plastic arts] // Ornaments Latvijā: Materiāli mākslas vēsturei / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Zinātne, 1994. – 7.–12. lpp.
Superreālisms [Superrealism] // Doma. – Rīga: Latvijas Mākslas muzeju apvienība, 1991. – 1. laid. / Sast. Zigurds Konstants. – 133.–143. lpp.
Atskatoties uz 19. gs. klasiķi: [Looking back to a 19th century classic: Jūlijs Feders] // Māksla. – 1988. – Nr. 6. – 4.–10. lpp.
Endijs Vorhols [Andy Warhol] // Avots. – 1988. – Nr. 2. – 36.–42. lpp.
Meklējamais gleznotājs: [Painter wanted: Oto Bērtiņš] // Māksla. – 1988. – Nr. 5. – 14.–15. lpp.
Pēdējie gadu desmiti Rietumu mākslā. Kādi tie bija? [The last decades in Western art – what were they like?] // Avots. – 1988. – Nr. 5. – 40.–45. lpp.
Рижская постройка Анри ван де Вельде // Памятники культуры. Новые открытия. 1985. – Москва: Наука, 1987. – С. 499–512.
Jāņa Valtera uzskati par glezniecību gadsimtu mijā [Johann Walter’s thoughts on painting at the turn of the centuries] // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1983. – Nr. 4. – 40.–49. lpp.
Par latviešu portreta gleznotājiem 17. un 18. gadsimtā [On Latvian portrait painters of the 17th and 18th centuries] // Latviešu tēlotāja māksla / Sast. Skaidrīte Cielava un Miķelis Ivanovs. – Rīga: Liesma, 1975. – 146.–153. lpp.
Latviešu portreta glezniecība XIX gs. otrajā pusē un XX gs sākumā [Latvian portrait painting in the second half of the 19th century and in the early 20th century] // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1972. – Nr. 10. – 131.–144. lpp.
No Jaņa Rozentāla portretu vēstures [From the history of portraits by Janis Rozentāls] // Latviešu tēlotāja māksla / Sast. Rasma Lāce un Miķelis Ivanovs. – Rīga: Liesma, 1968. – 224.–233. lpp.
Reports at conferences and public lectures: in Latvia (Riga, Daugavpils), France (Paris), Germany (Bad Homburg, Chemnitz, Lüneburg), Lithuania (Vilnius, Kaunas), Poland (Warsaw, Cracow), Russia (St. Petersburg), Sweden (Stockholm).
Research and study trips: London (Warburg Institute, exchange of the British Academy and the Latvian Academy of Sciences, 2003), Edinburgh, Glasgow and St. Andrews (fellowship of the Royal Society of Edinburgh / Caledonian Research Foundation, 1997), Karlstad (Värmland Museum, Swedish Institute research grant, 1991), Moscow (University of Moscow, Art History Department, 1983), St. Petersburg (St. Petersburg Academy of Art, 1976).
Awards: President of Latvia Certificate of Merit (2022). / Grand Medal of the Latvian Academy of Sciences (2020). / Honorary diplomas “Latvian Science Achievement 2019” for the “Art History of Latvia”, volume 3; “Latvian Science Achievement 2016” for the “Art History of Latvia”, volume 5; “Latvian Science Achievement 2014” for the “Art History of Latvia”, volume 4 (all together with the team of authors). / Honours for the research of cultural heritage in the competition “Cultural Heritage Award 2015” for the “Art History of Latvia”, volume 4. / Grand Prix in Culture 2006 of the daily “Diena”. / Prize of the Republic of Latvia Chamber of Ministers (2006). / Award of the Year for the best analytical article in the magazine “Latvijas Architektūra” (2006). / Republic of Latvia Order of Three Stars (2002). / Art Award of the Artists’ Union of Latvia and State Culture Capital Foundation for the contribution to art history in 1999. / Award of the Year by the visual arts magazine “Studija” (1999). / Prize of the Republic of Latvia Ministry of Culture (1997).
Languages: Latvian (native), Russian (excellent), English (fluent), German and French (passive skills).
Supervised Ph. D. dissertations at the Art Academy of Latvia
Karīna Horsta. "Architect Ernests Štālbergs (1883–1958)" (2023).
Edīte Parute. “The Evolution of Rigans’ Fashion Costumes (13th–18th Century) in the Context of the History of European Fashion” (2021).
Aija Brasliņa. “International Connections during the Rise of Latvian Classical Modernism and the Formative Period of Neorealism” (2016).
Katrīna Teivāne-Korpa. “Development of Art Photography in Latvia and the Legacy of Roberts Johansons (1877–1959)” (2016).
Elita Ansone. “Search for Forms of Individual Secular Spirituality in Latvian Art (1960s–2012)” (2015).
Nataļja Jevsejeva. “The Art of Aleksandra Beļcova (1892–1981)” (2013).
Kristiāna Ābele. “Johann Walter (Walter-Kurau). 1869–1932” (2011).
Ginta Gerharde-Upeniece. “Visual Art Life and the Latvian State (1918–1940)” (2011).
Silvija Grosa. “Plastic and Pictorial Décor of the Art Nouveau Period in the Architecture of Rīga at the Turn of the 19th and 20th Centuries” (2009).
Stella Pelše. “History of Latvian Art Theory: Definitions of Art in the Period’s Art-Theoretical Context (1900–1940)” (2004).
Jānis Kalnačs. “Art Life in Latvia under Nazi Occupation.1941–1945” (2002).
Latest updates: 2024/06