ANNA ANCĀNE
Amats: vadošā pētniece
Zinātniskais grāds: mākslas zinātnes doktore (Dr. art.)
Tālr.: mob. 26514884
E-pasts: fotoromanza@inbox.lv / anna.ancane@lma.lv
Dzimusi 1970. gada 27. martā Rīgā.
MVI darbiniece kopš 2008. gada. / Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja kopš 2020. gada.
Zinātniskās intereses: 17. gs. arhitektūra Latvijā.
Izglītība: Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (1981–1988), Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļa (bakalaura darbs “Subates baznīcas vēsture”, 1994; maģistra darbs “Holandiešu klasicisms 17. gs. otrās puses Latvijas arhitektūrā”, 2006; disertācija “Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gs. otrajā pusē”, 2010).
NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS
Grāmata
Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016. – 448 lpp. (= Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta disertācijas. – 5. sēj.). Kopsavilkumi: EN, DE.
Sastādīts izdevums
The Migration of Artists and Architects in Central and Northern Europe, 1560–1900 / Ed. by Anna Ancāne. – Riga: Art Academy of Latvia, 2022. – 280 p. (Pieejams šeit)
Disertācijas kopsavilkums
Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gs. otrajā pusē: Promocijas darba kopsavilkums = Architecture and Urban Planning of Riga in the 2nd Half of the 17th century: Summary of Doctoral Dissertation / Zin. vad. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2010. – 59 lpp. PDF
Raksti (izlase)
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma alabastra ciļņu izpēte un ikonogrāfija // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. – 2024. – Nr. 1. – 6.–27. lpp. Kopsavilkums: EN. (Pieejams šeit)
Transfer of New Models in Riga Architecture and Sculptural Décor in the 1750–60s: Johann Friedrich Oettinger, a Travelling Artist in Military Service, and Immigrant Sculptor Jacob Ernst Meyer // The Migration of Artists and Architects in Central and Northern Europe, 1560–1900 / Ed. by Anna Ancāne. – Riga: Art Academy of Latvia, 2022. – P. 107–127. (Pieejams šeit)
Novel Trends in in Riga's Art Production at the Turn of the Sixteenth and Seventeenth Centuries in the Light of Artistic Exchange and Migration Processes // Wege und Kontaktzonen: Kunstmobilität und -austausch in Ostmittel- und Nordosteuropa = Routes and Contact Zones: Artistic Mobility and Exchange in Central Eastern and North Eastern Europe (= Das Gemeinsame Kulturerbe = Wspólne Dziedzictwo. – Vol. 14) / Ed. by Aleksandra Lipińska, Ulrike Nürnberger, Beate Störtkuhl. – Warszawa: Instytut Sztuki PAN, 2022. – P. 71–92.
From Immigrant Carpenter to City Architect of Riga: The Case of Rupert Bindenschu (1645–1698) // Erfolgreiche Einwanderer: Künstlermigration im Ostseeraum in der Frühen Neuzeit (= Studia Jagellonica Lipsiensia. – Vol. 22) / Hg. von Agnieszka Gąsior und Julia Trinkert. – Dresden: Sandstein, 2021. – P. 22–35. (Pieejams šeit)
Ekes konventa epitāfija laikmeta dekoratīvās tēlniecības kontekstā // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2019. – Nr. 22. – 6.–22. lpp. Kopsavilkums: EN.
Transformations of Riga’s Fortification System in the 17th Century as a Local Manifestation of Well-Orderer Fortress // Genius loci: Lugares i significados = Places and Meanings. – Porto: CITCEM, 2017. – Vol. 2. – P. 207–217.
Baroka laikmeta dzīvojamais nams Rīgā, Miesnieku ielā 8: Būvvēsture un mākslinieciskās vērtības // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2015. – Nr. 18. – 6.–17. lpp. Kopsavilkums: EN.
Latvijas 17. gadsimta arhitektūra un pilsētbūvniecība: Historiogrāfisks atskats un nepētītie jautājumi // Sasniegumi un neizzinātais Latvijas mākslas vēsturē: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta 10 gadu jubilejas konferences materiāli. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2012. – 12.–20. lpp. PDF.
Die Befestigungsanlage der Stadt Riga bis zum Ende des 17. Jahrhunderts // Backsteinbaukunst: Zur Denkmalkultur des Ostseeraums. – Bd. 3. – Bonn: Deutsche Stiftung Denkmalschutz, 2012. – S. 126–135.
Būvmeistars Ruperts Bindenšū: Ietekmes un sasniegumi Rīgas arhitektūrā 17. gs. pēdējā ceturksnī // Personība mākslas procesos: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. – 11.–44. lpp. Kopsavilkums: EN.
Rīgas 17. gadsimta otrās puses arhitektūra starptautisko sakaru kontekstā // Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011. – 15.–25. lpp.
Sociālais zonējums un pasūtījums Rīgas arhitektūrā 17. gs. pēdējā ceturksnī // Socioloģiskie aspekti mākslas zinātnē: Latvijas Mākslas akadēmijas Doktorantūras nodaļas zinātnisko rakstu krājums Nr. 3 / Sast. Ojārs Spārītis. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2009. – 14.–25. lpp. PDF izdevums.
Rīgas 17. gs. otrās puses fortifikācijas un pilsētas telpiskās struktūras mijiedarbība // Telpas un laika aspekti arhitektūrā, mākslā, kultūrā. – II krāj.: Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras studiju zinātniskā konference “Laiks un telpa mākslā” / Sast. Ojārs Spārītis. – Rīga: Nacionālais apgāds, 2009. – 11.–20. lpp.
Pārdomas par Rīgas būvvēsturi 16.–17. gadsimtā: Rutgera Nīderhofa sarakste ar karaļa tiesu Stokholmā // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2008. – Nr. 11. – 62.–69. lpp. Kopsavilkums: DE.
Sv. Pētera baznīcas tornis un fasāde – jauna dekoratīva paradigma Rīgas 17. gs. otrās puses sakrālajā arhitektūrā // Sakrālā arhitektūra un māksla: Mantojums un interpretācijas: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristīne Ogle. – Rīga: Neputns, 2008. – 47.–58. lpp. Kopsavilkums: EN.
Holandiešu klasicisma spilgtākie piemēri Rīgā: Dannenšterna nams // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2008. – Nr. 10. – 5.–16. lpp. Kopsavilkums: EN.
Reiterna nama fasādes dekoratīvā plastika un daži aspekti stilistisko analoģiju meklējumos // Refleksijas: Rīgas Latvijas un pasaules kultūras aspekti. – I krāj.: Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras studiju zinātniskā konference “Pirms franču pavasara” / Sast. Ojārs Spārītis. – Rīga: Nacionālais apgāds, 2008. – 77.–86. lpp.
Holandiešu klasicisma arhitektūras spilgtākie piemēri Rīgā: Reiterna nams // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2007. – Nr. 8. – 5.–14. lpp. Kopsavilkums: EN.
The Saviour’s Lutheran Church in Subate // Beyond Traditional Borders: Eight centuries of Latvian–Dutch Relations. – Rīga: The Royal Netherlands Embassy; Zelta Grauds, 2006. – P. 237–242.
Subates luterāņu baznīcas būvvēsture un 17. gs. ideālā protestantu dievnama koncepcijas aspekti tās arhitektoniskajā izveidē // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2005. – Nr. 5. – 5.–14. lpp. Kopsavilkums: EN.
Referāti konferencēs un publiskas lekcijas: Latvijā (Rīga, Daugavpils, Rundāle), Igaunijā (Tallina), Itālijā (Vičenca), Krievijā (Kaļiņingrada), Nīderlandē (Amsterdama), Polijā (Gdaņska), Portugālē (Portu) un Vācijā (Leipciga, Minhene, Vismāra).
Pētnieciskais darbs ārzemēs: Briselē, Mehelenā un Lježā (2019), Kopenhāgenā (2019), Sanktpēterburgā (2019), Amsterdamā, Utrehtā un citās Nīderlandes pilsētās (2018–2019), Amsterdamā, Utrehtā, Leidenē, Tallinā un Pērnavā (Eiropas Sociālā fonda mērķstipendija, 2010), Varšavā, Gdaņskā un Toruņā (LZA un Polijas Zinātņu akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2009), Stokholmā (LZA un Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senatnes akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2008), Amsterdamā (2007), Florencē un Romā (itāļu valodas kursi Leonardo da Vinči skolā (Scuola Leonardo da Vinci), 2002; 2003; 2005).
Stipendijas un balvas: Rīgas domes atzinības raksts “par 17. gadsimta otrās puses Rīgas pilsētbūvniecības un arhitektūras pētījumiem un Rīgas vārda popularizēšanu pasaulē” (2017), Latvijas Zinātņu akadēmijas diploms “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2016. gadā” – par grāmatu “Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē”, Eiropas Sociālā fonda mērķstipendija doktora darba pabeigšanai (2009–2010).
Valodu zināšanas: latviešu (dzimtā), krievu, angļu un itāļu (ļoti labas).
Informācija atjaunota: 2024/08.