ELITA GROSMANE
Amats: vadošā pētniece
Zinātniskais grāds: mākslas zinātnes doktore (Dr. art.)
Tālr.: mob. 26274966
E-pasts: elita_grosmane@tvnet.lv / elita.grosmane@lma.lv
Dzimusi 1949. gada 26. septembrī Rīgā.
MVI darbiniece kopš 1970. gada, direktore (2002–2012). / Žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” galvenā redaktore. / Daudzsējumu izdevuma “Latvijas mākslas vēsture” līdzautore. / Lektore (“Ikonogrāfija”, “Viduslaiku arhitektūra un māksla Baltijā”) un zinātnisko darbu vadītāja Latvijas Mākslas akadēmijā. / Latvijas Zinātnes padomes pilnvarota eksperte mākslas zinātnē.
Zinātniskās intereses: viduslaiku un baroka māksla Latvijā, mākslas vēstures vēsture, ikonogrāfija.
Izglītība: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļa (diplomdarbs “Dažas Kurzemes koktēlniecības parādības XVII gs. beigās, XVIII gs. sākumā”, 1973), Latvijas Zinātņu akadēmijas aspirantūra (1973–1977; disertācija “Ventspils kokgriezēju darbnīca 17. gs. 2. pusē un 18. gs. sākumā”, aizstāvēta Maskavā 1983).
NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS
Grāmatas un to daļas
Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2024. – 1. sēj: Aizvēsture un viduslaiki. 9. g. t. pr. Kr. – 1562 / Sast. Elita Grosmane. – 10.–11. lpp. (Priekšvārds); 12.–37. lpp. (Historiogrāfija); 40.–52. lpp. (Vēsturiskais fons); 57.–69. lpp. (Būvmākslas sākotne Latvijas teritorijā); 71.–87. lpp. (Pilsētbūvniecība); 107.–183. lpp. (Sakrālā arhitektūra); 229.–293. lpp. (Tēlotāja māksla).
Art History of Latvia. – Riga: Art Academy of Latvia Institute of Art History; Art History Research Support Foundation, 2024. – Vol. 1: Prehistory and Middle Ages. 9th Millennium BC – 1562 / Ed. by Elita Grosmane. – P. 10–11 (Foreword), 12–37 (Historiography), 40–53 (Historical Background), 57–69 (Origins of Architecture on the Territory of Latvia), 71–87 (Urban Planning), 107–183 (Sacred Architecture), 229–293 (Fine Art).
Mākslas dzīve un tās kultūrvēsturiskais konteksts. 1780–1840 // Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2019. – 3. sēj.: 1780–1890 / Sast. Eduards Kļaviņš. – 1. grām. – 43.–75. lpp.
Artistic Life and its Cultural-historical Context. 1780–1840 // Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2019. – Vol. 3: 1780–1890 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – Book 1. – P. 43–75.
Rīgas Doms gadsimtu gaitā = Riga Cathedral Through Centuries. – Rīga: Jumava, 2017. – 136 lpp. LV/EN.
Kurzemes baroka tēlniecība: 1660–1740. – Rīga: Jumava, 2002. – 288 lpp. Kopsavilkums: EN.
Gotika. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. – 29 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 13. sēj.).
Ventspils koktēlnieki. – Rīga: Zinātne, 1981. – 138 lpp. (= Latvijas PSR arhitektūras un mākslas pieminekļi).
Sastādītie izdevumi
Mākslas Vēsture un Teorija. – 2003–2023. – Nr. 1–27.
Viduslaiku arhitektūra un māksla Latvijā: 21. Borisa Vipera piemiņas lasījumi. Referātu kopsavilkumi / Sast. un ievada aut. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2019. – 36 lpp.
Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011. – 144 lpp.
Senā Jelgava / Sast. un līdzautore Elita Grosmane. – Rīga: Neputns, 2010. – 336 lpp.
Krīze un māksla: 17. Borisa Vipera piemiņas lasījumi. Referātu krājums / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2009. – 65 lpp.
Latvijas mākslas vēsture 21. gs.: Pieredze, novitātes, eksperimenti. Letonika. Otrais kongress. Kongresa referāti / Sast. un zin. red. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija; Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2008. – 240 lpp. Kopsavilkumi: EN.
Latvijas māksla un arhitektūra: Grāmatu rādītājs 18. gs. – 2000. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2003. – 333 lpp. (projekta vadītāja).
Letonica. – 1998–2002. – Nr. 1–8.
Architektur und bildende Kunst im Baltikum um 1900 (= Kunst im Ostseeraum: Greifswalder kunsthistorische Studien. – Bd. 3) / Hg. von Elita Grosmane, Brigitte Hartel, Juta Keevallik, Bernfried Lichtnau. – Frankfurt a. M.: Peter Lang, 1999. – 195 S.
Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: AGB, 1998. – 190 lpp.
Ornaments Latvijā: Materiāli mākslas vēsturei / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Zinātne, 1994. – 123 lpp.
Multimediji
Rīgas Doms: Arhitektūras un mākslas vērtības = Riga Dom Cathedral: Treasures of Architecture and Art / Mākslinieks un programmētājs Ivo Simsons. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2014. LV/EN. Pieejams
Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija = Mitau: Virtuelle Rekonstruktion der Architektur und Kunst / Mākslinieks un programmētājs Ivo Simsons. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2008. – 2., papildinātais izdevums. LV/DE/EN.
Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija / Mākslinieks un programmētājs Ivo Simsons. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2007. Pieejams
Ceļveži
Rīgas Doms: Arhitektūras un mākslas vērtības. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014. – 48 lpp.
Riga Dom Cathedral: Treasures of Architecture and Art / Transl. by Stella Pelše. – Riga: Institute of Art History of Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2014. – 48 p.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2013. – 22 lpp.
The Building of the Latvian National Museum of Art / Transl. by Stella Pelše. – Riga: Institute of Art History of Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2013. – 22 p.
Здание Латвийского национального художественного музея / Пер. Наталья Винник. – Рига: Институт истории искусства Латвийской академии художеств; Фонд поддержки исследований по истории искусства, 2013. – 22 c.
Raksti (izlase)
Die Migration von Bildhauern und das Erstarken barocker Bildhauerwerkstätten in Kurland und Riga // Erfolgreiche Einwanderer: Künstlermigration im Ostseeraum in der Frühen Neuzeit (= Studia Jagellonica Lipsiensia. – Vol. 22) / Hg. von Agnieszka Gąsior und Julia Trinkert. – Dresden: Sandstein, 2021. – S. 212–229. (Pieejams šeit)
12.–13. gadsimta bronzas bļodas ar gravējumiem // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2019. – Nr. 23. – 15.–25. lpp. Kopsavilkums: EN.
Viduslaiku miniatūra “Krustā sistais ar Mariju un Jāni” no Missale Rigense // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2017. – Nr. 20. – 6.–15. lpp. Kopsavilkums: EN.
Ny bedömning av Runös okända konstskatter av Mson sid // Kusbon. – 2016. – Ärg. 73. – Nr. 4. – S. 3–7.
Reformātu baznīca un tās arhitektūra Latvijā 18. gadsimtā // Lokālās vēstures pētniecības iespējas arhīvu dokumentos (= Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi. – 2. laid.) / Galv. red. Valda Pētersone. – Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures arhīvs, 2016. – 95.–117. lpp. Kopsavilkums: EN.
Alltagsembleme in Lettland: Funktionen, Formen und Milieu // Emblemata im Ostseeraum = Emblematics around the Baltic: Ausgewählte Beiträge zur 10. Internationalen Tagung der Society for Emblem Studies in Kiel, 27. Juli bis 1. August 2014 (Mundus Symbolicus. – Bd. 3) / Hg. von Ingrid Höpel und Lars Olof Larsson. – Kiel: Ludwig, 2016. – S. 99–109.
Kultūras mantojums un politiskā ideoloģija: Rīgas Māras baznīcas izdaiļošanas projekts. 20. gadsimta 30. gadi // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2014. – Nr. 17. – 36.–45. lpp. Kopsavilkums: EN.
Grosmane, Elita. Kļaviņš, Eduards. Pētījumi Latvijas vizuālās mākslas vēsturē // Latvieši un Latvija: Akadēmiskie raksti / Galv. red. Jānis Stradiņš. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013. – 4. sēj.: Latvijas kultūra, izglītība, zinātne. – 468.–492. lpp.
Viduslaiku arhitektūras un mākslas izpēte Latvijā: Paveiktais un perspektīvas // Sasniegumi un neizzinātais Latvijas mākslas vēsturē: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta 10 gadu jubilejas konferences materiāli. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2012. – 4.–11. lpp. PDF
Atdzimušais Rīgas Doma ziemeļu priekšhalles viduslaiku gleznojums // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2012. – Nr. 15. – 5.–14. lpp. Kopsavilkums: EN.
Architektonische und künstlerische Verbindungen zwischen Wisby und Riga im 13. Jahrhundert // The Image of the Baltic: a Festschrift for Nils Blomkvist / Ed. by Michael F. Scholz, Robert Bohn and Carina Johansson. – Visby: Gotland University Press, 2012. – P. 41–51.
Kurzemes hercoga galma galdnieka Tobiasa Heinca lasāmpults: Mākslinieka pašapziņas atspoguļojums Latvijas mākslā // Personība mākslas procesos: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. – 45.–54. lpp. Kopsavilkums: EN.
Развитие истории искусств в Латвии. Проблемы и решения = The Development of Art History in Latvia. Problems and Solutions // Meno istorija ir kritika. – Kaunas: Vytauto Didžiojo universiteto leidykla, 2011. – T. 7: Meno istorijos riboženkliai = Landmarks of Art History. – P. 137–143. RU/EN.
Rīgas Doma ziemeļu priekšhalles izpēte un rekonstrukcijas paradigmu meklējumi // Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011. – 47.–55. lpp.
Frühe Backsteingotik im ostbaltischen Raum: Aufkommen und Verbreitung des Backsteins im 13. Jahrhundert im neu gegründeten Riga // Backsteinbaukunst: Zur Denkmalkultur des Ostseeraums. – Bd. II. – Bonn: Deutsche Stiftung Denkmalschutz, 2011. – S. 56–63.
Jelgavas pilsētbūvnieciskā struktūra: Pacēlumi un kritumi // Senā Jelgava / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Neputns; Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2010. – 33.–71. lpp.
Johana Heinces un Tobiasa Heinca jautājums: Izcelsme un darbība Latvijā 17. gadsimta pirmajā pusē // Senā Jelgava / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Neputns; Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2010. – 149.–178. lpp.
Lielais Kristaps Rīgā // Rīgas Lielais Kristaps: Veltījums Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 237. gadskārtai / Sast. Dace Strazdiņa. – Rīga: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 2010. – 13.–34. lpp.
Reformācijas kustības izraisītā krīze un māksla 16. gadsimta Latvijā // Krīze un māksla: 17. Borisa Vipera piemiņas lasījumi. Referātu krājums / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2009. – 7.–11. lpp.
Rīgas Doms gadsimtu gaitā un paradigmas maiņas rekonstrukcijā // Sakrālā arhitektūra un māksla: Mantojums un interpretācijas. Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristīne Ogle. – Rīga: Neputns, 2008. – 9.–30. lpp. Kopsavilkums: EN.
Vilhelms Neimanis un viņa inspirācijas avoti muzeja izveides gaitā = Wilhelm Neumann and the Sources of his Inspiration during the Formation of the Museum // Mākslas muzeju vieta kultūras procesos: Vēsture un perspektīvas. Starptautiskā zinātniskā konference Latvijas Nacionālā mākslas muzeja simtgades programmas ietvaros 2005. gada 14.–15. septembrī / Sast. Ginta Gerharde-Upeniece. – Rīga: LNMM, 2008. – 18.–25. lpp. LV/EN.
Einige Fragen zur frühen Baugeschichte des Domes zu Riga // Westfalen und das Baltikum 1200 bis 2000. – Herne: Emschertal-Museum, 2007. – S. 31–43.
Piemirsts fenomens Latvijas kultūras vēsturē: Kurzemes provinces muzejs // Pilsēta. Laikmets. Vide: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Rūta Kaminska. – Rīga: Neputns, 2007. – 95.–107. lpp. Kopsavilkums: EN.
Emblematics and the Phenomenon of Emblems in the Art of Seventeenth- and Eighteenth-Century Latvia // The Emblem in Scandinavia and the Baltic (= Glasgow Emblem Studies. – Vol. 11) / Ed. by Simeon MacKeown. – Glasgow: Glasgow Centre for Emblem Studies, 2006. – P. 53–74.
The Söffrens Family // Beyond Traditional Borders. Eight Centuries of Latvian–Dutch relations. – Riga: Zelta Grauds, 2006. – P. 240–242.
Building Ventspils Shipyard // Beyond Traditional Borders. Eight Centuries of Latvian–Dutch relations. – Riga: Zelta Grauds, 2006. – P. 57-60.
Sakrālā arhitektūra 13. gadsimta Latvijā: Ietekmes un izstrāvojumi // Kristietības ienākšana Līvzemē: Zinātniska konference, veltīta Krimuldas baznīcas astoņsimtgadei 2005. gada 9. jūlijā. – Rīga: Tapals, 2005. – 42.–45.lpp.
Emblemātika un emblēmu fenomens Latvijas 17. un 18. gadsimta mākslā // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 3. – 5.–16. lpp. Kopsavilkums: EN.
No Baltijas arhitekta Vilhelma Bokslafa darba “Ieguldījums pieminekļu kopšanā” par Rīgas un Tērbatas baznīcām / Elitas Grosmanes tulkojums, priekšvārds un komentāri // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 3. – 47.–57. lpp.
Rīgas Sv. Jēkaba baznīca viduslaikos // Arhitektūra un māksla Rīgā: Idejas un objekti: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Jānis Zilgalvis. – Rīga: Neputns, 2004. – 9.–32. lpp. Kopsavilkums: EN.
Daži papildinājumi Lestenes baznīcas ērģeļu prospekta vēsturei // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 2. – 60.–63. lpp. Kopsavilkums: EN.
“Jauna latviska dziesmugrāmata..” un tās ilustrāciju emblēmu izcelsme // Retumi. Veltījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas 50 darba gadiem: Rakstu krājums / Sast. Ināra Klekere. – Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2003. – 50.–72. lpp.
Die Tätigkeit des Orgelbauers Heinrich Andreas Contius in Deutschland und Lettland // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche 1999–2001. – Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 43–63.
Die Sandstein-Pietà aus der Jakobi-Kirche in Riga // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche 1999–2001. – Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 11–19.
Smilšakmens Pietà no Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas. Izcelsme, ikonogrāfija un stils // Latvijas māksla tuvplānos: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns, 2003. – 19.–27. lpp. Kopsavilkums: EN.
Die Illustrationen der lettischen Gesangbücher des 18. Jahrhunderts als emblematisches Phänomen // Polyvalenz und Multifunktionalität der Emblematik: Akten des 5. Internationalen Kongresses der Society for Emblem Studies (= Mikrokosmos: Beiträge zur Literaturwissenschaft und Bedeutungsforschung. – Bd. 65) / Hg. von Wolfgang Harms und Dietmar Peil, unter Mitarbeit von Michael Waltenberger. – Frankfurt a. M., etc.: Lang, 2002. – Teil I. – S. 173–185.
Artistic Relations between Lithuania and Kurzeme in the Realm of Decorative Sculpture. End of the 17th Century, Beginning of the 18th Century (= Acta Academiae Artium Vilnensis. – Vol. 21) // Lietuvos Didžiosios Kunigaikštystės barokas: formos, įtakos, kryptys. – Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2001. – P. 237–244.
Kur meklējami mākslas vēstures pirmsākumi Latvijā? // Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Rūta Kaminska. – Rīga: Neputns, 2001. – 7.–15. lpp. Kopsavilkums: EN.
Hochmittelalterliche Plastik im Ostseeraum und ihre Stilverbindungen: zur Frage nach der Rolle der Hanse in der Verbreitung der mittelalterlichen Plastik im Baltischen Raum // Die Stadt im europäischen Nordosten: Kulturbeziehungen von der Ausbreitung des Lübischen Rechts bis zur Aufklärung (= Veröffentlichungen der Aue Stiftung. – Bd. 12) / Hg. von Robert Schweitzer und Waltraud Bastman-Bühner unter Mitarbeit von Jörg Hackmann. – Helsinki und Lübeck, 2001. – S. 527–541.
Tēlniecības darbnīcas Kurzemes un Zemgales hercogistē 17. gs. otrajā pusē – 18. gs. sākumā // Ventspils muzeja raksti. – Rīga, 2001. – 1. grām. – 186.–205. lpp.
Der Dom zu Riga. Ein Backsteinbau in Nordeuropa // Backsteinarchitektur in Mitteleuropa: Neue Forschungen – Protokollband des Greifswalder Kolloquiums (= Studien zur Backsteinarchitektur. – Bd. 3) / Hg. von Ernst Badstübner und Uwe Albrecht. – Berlin: Lukas-Verlag, 2001. – S. 65–77.
Die Rolle der Hanse in der Verbreitung der mittelalterlichen Plastik im baltischen Raum // Hansa Yesterday – Hansa Tomorrow: International Conference. Riga, June 8–13, 1998. [Collected papers]. – Rīga: Vārds, 2001. – P. 24–34.
Die ursprünglichen Befestigungen von Riga // Echte Wehrhaftigkeit oder martialische Wirkung: Zur praktischen Funktion und zum Symbolcharakter von Wehrelementen profaner und sakralen Bauten im Deutschordensland Preußen und im Ostseeraum (= Kunsthistorische Arbeiten der Kulturstiftung der deutschen Vertriebenen. – Bd. 3) / Hg. von Gerhard Eimer und Ernst Gierlich. – Köln: Wissenschaft und Politik, 2000. – S. 37–53.
Rīgas Doma arhitektūra un būvplastika 13. gadsimtā // Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Silvija Grosa. – Rīga: Neputns, 2000. – 7.–22. lpp. Kopsavilkums: EN.
Bīskaps Alberts un Rīgas Doms // Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000. – 2. sēj. – 52.–64. lpp.
Die Veränderungen in der Liturgie und ihre Widerspiegelung in Architektur und Ausstattung des Rigaer Doms // Die sakrale Backsteinarchitektur des südlichen Ostseeraums – der theologische Aspekt (= Kunsthistorische Arbeiten der Kulturstiftung der deutschen Vertriebenen. – Bd. 2) / Hg. von Gerhard Eimer und Ernst Gierlich. – Bonn: Gebr. Mann, 2000. – S. 117–130.
Der Paradigmenwechsel in der Rekonstruktion des Rigaer Domes um die Jahrhundertwende // Architektur und bildende Kunst im Baltikum um 1900 (= Kunst im Ostseeraum: Greifswalder kunsthistorische Studien. – Bd. 3) / Hg. von Elita Grosmane, Brigitte Hartel, Juta Keevallik, Bernfried Lichtnau. – Frankfurt a. M.: Peter Lang, 1999. – S. 39–49.
Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas ērģeļu prospekts un Heinriha Andreasa Konciusa ierašanās Latvijā: [Ievads] // Letonica. – 1999. – Nr. 1 (3). – 94.–97. lpp.
Einige Fragen zur frühen Baugeschichte des Domes zu Riga // Studien zur Kunstgeschichte in Estland und Lettland: Homburger Gespräche 1997 (= Homburger Gespräche. – Heft 16) / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Karl-Adolf-Böckler-Stiftung, 1998. – S. 21–35.
Viduslaiku kokgriezumi Latvijā // Letonica. – 1998. – Nr. 2. – 45.–77. lpp.
13. gadsimta būvplastika Rīgas Domā // Studija. – 1998. – Nr. 5. – 60.–67. lpp.
Neogotikas ienākšana Rīgas Domā // Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā: Materiāli mākslas vēsturei / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: AGB, 1998. – 62.–71. lpp.
Zaķa simbolika viduslaiku mākslā un latviešu folklorā // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – 1997. – Nr. 2. – 36.–47. lpp.
Mittelalterliche Bildschnitzkunst in Lettland // Studien zur Kunstgeschichte in Estland und Lettland (= Homburger Gespräche. – Heft 14). – Kiel: Martin-Karl-Adolf-Böckler-Stiftung, 1996. – S. 101–118.
“Lībieša tēls” vai būvmeistara atveids Rīgas Doma austrumu apsīdā? // Materiāli latviešu literatūras un mākslas vēsturei / Sast. Anita Rožkalne. – Rīga: Zinātne, 1995. – 61.–64. lpp.
Plastyka epoki baroku w Kurlandii i jej powiązania z Litwą i Polską // Kultura artystyczna Wielkiego Księstwa Litewskiego w epoce baroku / Red. Jerzy Kowalczyk. – Warszawa: Instytut Kultury, 1995. – S. 101–114.
Ornamenta īpatnības Latvijas dekoratīvajā plastikā 17. gs. otrajā pusē un 18. gs. sākumā // Ornaments Latvijā: Materiāli mākslas vēsturei / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Zinātne, 1994. – 50.–60. lpp.
Malerei und Skulptur des Barocks in Lettland: Stand und Perspektiven der Forschung // Kunst und Architektur im Baltikum in der Schwedenzeit und andere Studien zur baltischen Kunstgeschichte (= Acta Universitatis Stockholmiensis, Studia Baltica Stockholmiensa. – Vol. 12) / Hg. von Aleksander Loit und Lars Olof Larsson. – Stockholm: Centre for Baltic Studies, 1993. – S. 77–85.
Rīgas Doma ansamblis: [Publikāciju sērija] // Literatūra un Māksla. – 1992. – Nr. 43/44. – 13. nov., Nr. 50/51. – 25. dec.; 1993. – Nr. 19. – 14. maijs, Nr. 29. – 23. jūl., Nr. 38. – 24. sept.; SestDiena: – 1994. – Nr. 205. – 3. sept., Nr. 211. – 10. sept.
Zeichnungen und Stichvorlagen in der Praxis der kurländischen Bildhauereiwerkstätten zur Zeit des Barocks // Studien zur Werkstattpraxis der Barockskulptur im 17. und 18. Jahrhundert / Hg. von Konstanty Kalinowski. – Poznań: Uniwersytet im. Adama Mickiewicza w Poznaniu, 1992. – S. 45–60.
Vilhelms Neimanis Latvijas mākslas vēsturē // Doma–1: Rakstu krājums. – Rīga, 1991. – 7.–21. lpp.
Žana Antuāna Udona darinātais Oto Hermaņa fon Fītinghofa krūšutēls un apgaismības laikmets // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1991. – Nr. 3. – 35.–43. lpp.
Die neuesten Erkenntnisse über die Barockbildhauerei in Lettland // Austausch und Verbindungen in der Kunstgeschichte des Ostseeraums (= Homburger Gespräche. – Heft 9) / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Christian-Albrechts-Universität, 1988. – S. 117–134.
Ilustrāciju mākslinieciskā izcelsme // Latviešu grāmatu grafika. 17. gadsimts: Ilustrācijas un vinjetes / Sast. Valdis Villerušs. – Rīga: Liesma, 1988. – 32.–46. lpp.
Jaunākās atziņas Kurzemes baroka tēlniecības pētniecībā // Laikposmi un mākslas vērtības / Atb. red. Skaidrīte Cielava. – Rīga: Zinātne, 1988. – 114.–134. lpp.
Kandavas baznīcas “ļaundari” // Avots. – 1987. – Nr. 4. – 37.–41. lpp.
Vecpils kokgriezumu datējuma problēma // Latviešu tēlotāja māksla / Sast. Skaidrīte Cielava. – Rīga: Liesma, 1985. – 108.–123. lpp.
Latvijas feodālisma posma tēlniecības vēstures materiāla pamatgrupas (13.–18. gs.) // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1984. – Nr. 9. – 77.–88. lpp.
Вопросы изучения деятельности резчиков верфи Вентспилса во второй половине 17-ого и в начале 18-ого века // Искусство Прибалтики: статьи и исследования. – Таллинн: Кунст, 1981. – С. 79–93.
Новая атрибуция кафедры в церкви в Кандаве // Памятники культуры. Новые открытия. – Москва: Наука, 1978. – С. 431–438.
Ventspils kuģu būvētavas koktēlnieku darbība 17. gs. 2. pusē un 18. gs. sākumā // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1976. – Nr. 8. – 129.–139. lpp.
Referāti konferencēs un publiskas lekcijas: Latvijā (Rīga, Jelgava, Kuldīga, Landze, Rundāle, Ventspils), Beļģijā (Lēvene), Igaunijā (Tallina), Lietuvā (Kauņa, Viļņa), Krievijā (Maskava), Polijā (Malborka, Poznaņa), Ukrainā (Ļviva), Vācijā (Ārensburga, Bādhomburga, Berlīne, Getingene, Greifsvalde, Ķīle, Līneburga, Marburga, Minhene, Minstere, Štrālzunde, Vismāra, Zankelmarka pie Flensburgas) un Zviedrijā (Visbija).
Pētnieciskais darbs ārzemēs: Stokholmā un Linčēpingā (LZA un Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senatnes akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2011), Stokholmā un Lundā (LZA un Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senatnes akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2008), Amsterdamā un Hāgā (2007), Lībekā (Gemeinnütziges Lübeck vieszinātniece, 2006), Marburgā (Herdera institūtā, Herdera institūta stipendija, 2003; 2005), Stokholmā (LZA un Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senlietu akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 1998; 2002; 2004), Poznaņā un Varšavā (LZA un Polijas Zinātņu akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2003), Londonā (Varburga institūtā, LZA un Britu Akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2003),Viļņā (Viļņas Kultūras un mākslas institūtā, LZA un Lietuvas ZA zinātniskā apmaiņa, 2000), Ķelnē (Ķelnes universitātes Mākslas vēstures institūtā, Getty Foundation stipendija, 1996), Vīnē (Vīnes universitātes Mākslas vēstures institūtā,1989; LZA un Austrijas ZA zinātniskā apmaiņa, 1999).
Stipendijas un balvas: Latvijas Zinātņu akadēmijas diploms “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2019. gadā” – par “Latvijas mākslas vēstures” 3. sējumu (kopā ar Eduardu Kļaviņu un citiem autoriem), Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (2017), Baltijas asamblejas balva zinātnē (2003), Latvijas Mākslinieku savienības “Gada balva 2003” par ieguldījumu analītiskā mākslas vērtējumā, Kultūras mantojuma gada balva (2002), M. K. Ā. Beklera fonda medaļa “Mare Balticum” par ieguldījumu Baltijas mākslas vēstures pētniecībā (1997).
Valodu zināšanas: latviešu (dzimtā), krievu un vācu (ļoti labas), angļu (pamati).
Vadītās disertācijas Latvijas Mākslas akadēmijā
Vija Strupule. “Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros. 16. gadsimts – 18. gadsimta 3. ceturksnis” (2016).
Baiba Vaska. “Ornamentētās metāla rotaslietas Latvijas teritorijā no romiešu dzelzs laikmeta līdz renesansei” (2012).
Agnese Bergholde. “Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika eiropeisko analoģiju kontekstā” (2011).
Anna Ancāne. “Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gs. otrajā pusē” (2010).
Daina Lāce. “Rīgas pilsētas arhitekts un rātes būvmeistars Johans Daniels Felsko (1813–1902)” (2010).
Informācija atjaunota: 2024/09.