Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940
Karīna Horsta
Ar kopsavilkumu angļu valodā
Literārā redaktore: Māra Ņikitina
Tulkotāja: Stella Pelše
Angļu valodas redaktore: Kristiāna Ābele
Mākslinieks: Rauls Liepiņš (“Al secco”)
Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2018. 256 lpp., 274 att.
ISBN 9789934872129
Grāmatas elektronisko versiju var iegādāties šeit
Pētījums veidots kā analītisks pārskats par Latvijas Republikā starpkaru periodā uzceltajām un iekārtotajām sanatorijām, būtiski paplašinot priekšstatu par veselības aprūpes iestāžu arhitektūru šajā laikā. 20. gs. 20.–30. gadi Latvijas sanatoriju arhitektūras vēsturē, kuras sākums saistāms ar 19. gs. 70. gadiem, bet beigas – ar 20. gs. 80. gadiem, rāda šī būvtipa attīstības augstāko punktu, kad sanatorija sevi apliecina kā pārdomāts un stilā ieturēts arhitektūras objekts, kas organiski iekļaujas ainavā un apkārtējās apbūves ansamblī. Latvijas sanatoriju arhitektūras attīstībā nozīmīgu ieguldījumu devuši ievērojamākie tālaika arhitekti, kā Ernests Štālbergs, Kārlis Bikše un Aleksandrs Klinklāvs. Sanatoriju ierīkošanas specifikas dēļ aplūkotie objekti atrodas galvenokārt ārpus Rīgas – lauku apvidos un kādreizējās kūrvietās visā Latvijas teritorijā.
Grāmatas pamatā ir autores maģistra darbs, kas aizstāvēts Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļā 2016. gadā.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un iespiesta “Jelgavas tipogrāfijā”.