KARĪNA HORSTA (dzim. JĒKABSONE)

Amats: vadošā pētniece

Zinātniskais grāds: mākslas zinātņu doktore (Ph. D.)

E-pasts: karina.horsta@gmail.com / karina.horsta@lma.lv

Dzimusi 1991. gada 4. janvārī Ogrē.

 

MVI darbiniece kopš 2016. gada. / Žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” literārā redaktore (kopš 2017). / MVI mājaslapas redaktore.

Zinātniskās intereses: 20. gadsimta arhitektūra Latvijā.

Citas darba jomas: mākslas vēstures tekstu rediģēšana.

Izglītība: Ogres ģimnāzija (1998–2010), Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļa (bakalaura darbs “Arhitekta Edgara Šēnberga daiļrade”, 2014; maģistra darbs “Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940”, 2016; disertācija "Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)", 2023).

 

NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS

Grāmata

Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2018. – 256 lpp. Kopsavilkums: EN.

 

Disertācijas kopsavilkums

Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958). Promocijas darba kopsavilkums / Zin. vad. Eduards Kļaviņš. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2023. – 80 lpp. Brīvpieejā

Architect Ernests Štālbergs (1883–1958). Doctoral Thesis Summary / Scientific supervisor Eduards Kļaviņš, translated by Stella Pelše. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2023. – 83 p. Brīvpieejā

 

Raksti

Ziemeļu klasicisms Latvijas arhitektūrā // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2024. – Nr. 28. – 67.–81. lpp. Kopsavilkums: EN.

Just “A Follower with no Visible Characteristics”? Examples of Ernests Štālbergs’ Modernism in the Context of Western Architecture // Culture Crossroads. – 2023. – Vol. 23. – P. 190–201. Brīvpieejā

Liepājas latviešu biedrības nams: Ernesta Štālberga priekšlikumi arhitektūras konkursos 1913. un 1934. gadā // Acta Academiae Artium: Latvijas Mākslas akadēmijas Doktora studiju programmas zinātnisko rakstu krājums. – III sēj. / Sast. Agnija Lesničenoka. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2020. – 90.–100. lpp. Kopsavilkums: EN. Brīvpieejā

Starp tipizāciju un individuālismu. Ernesta Štālberga projektētā Rīgas pilsētas blokmāja Lomonosova ielā 12 // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2020. – Nr. 24. – 43.–62. lpp. Kopsavilkums: EN.

Vidusjūras reģiona arhitektūra kā modernistu inspirācijas avots: Itālijas pilsētvides materiāli arhitekta Ernesta Štālberga fondā Latvijas Valsts arhīvā // Latvijas Valsts vēstures arhīva starptautiskie zinātniskie lasījumi. – VI sēj.: Dokumentārā mantojuma bagātības Latvijas arhīvos / Galv. red. Valda Pētersone. – Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 2020. – 131.–148. lpp. Kopsavilkums: EN.

Palace of Health: The Influence of the Manorial Architecture on Modernist Sanatoriums in Latvia // Modernism for the Future: An International Conference Proceedings / Ed. by Vaidas Petrulis. – Kaunas: Kaunas 2022, 2019. – P. 42–51. Brīvpieejā

Arhitekts un politika. Ernesta Štālberga dzīve un darbs // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2019. – Nr. 22. – 23.–39. lpp. Kopsavilkums: EN.

LU mācībspēka, arhitekta Ernesta Štālberga (1883–1958) projektētās sanatoriju ēkas // Latvijas Universitātes Raksti. – 2017. – 815. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība. – 106.–116. lpp. Kopsavilkums: EN. Brīvpieejā

Veselības pils: Tērvetes sanatorijas būvvēsture, arhitektūra un dizains // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2017. – Nr. 20. – 70.–81. lpp. Kopsavilkums: EN.

Gaismas nesējs (par arhitektu Ernestu Štālbergu) // Modernists. – 2015. – Nr. 7. – 23.–28. lpp.

Pilsētas mūros (par Aleksandra Čaka memoriālo dzīvokli) // Modernists. – 2014./2015. – Nr. 6. – 12.–14. lpp.

Privātais teātris (par Eduarda Smiļģa savrupmāju Pārdaugavā) // Modernists. – 2014. – Nr. 5. – 10.–15. lpp.

Aizmirstais modernisms (par arhitektu Edgaru Šēnbergu) // Latvijas Architektūra. – 2014. – Nr. 116. – 98.–103. lpp. Pārpublicēts portālā A4D.

 

Izstāde: “Edgars un Aina Šēnbergi. Modernisti” Latvijas Arhitektūras muzejā (2018).

 

Citi projekti: arhīvu izpēte Venēcijas Arhitektūras biennāles Latvijas paviljona kuratoru komandas koncepcijas “Kopā un atsevišķi: Daudzdzīvokļu namu arhitektūra Latvijas politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā ainavā” (Together and Apart: An Inquiry into Apartment Buildings) izstrādei (2018).

 

Referāti konferencēs un publiskas lekcijas: Latvijā (Rīga, Jūrmala, Ogre, Tērvete), Lietuvā (Kauņa), Somijā (Helsinki) un Vācijā (Berlīne).

 

Pētnieciskais darbs ārzemēs: Helsinkos (2018), Berlīnē un Desavā (2017).

 

Stipendijas un balvas: Eiropas Sociālā fonda doktorantu grants disertācijas pabeigšanai (2022–2023), LZA prezidenta atzinības raksts par 2018. gada sasniegumu teorētiskajā zinātnē – monogrāfiju “Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940”, Borisa Vipera goda stipendija (2016; 2014), Nikolaja Bulmaņa piemiņas stipendija (2015), Žurnāla “Latvijas Architektūra” gada balva nominācijā “Labākā vēstures apskatniece” – par publikāciju “Aizmirstais modernisms” (2014).

 

Valodu zināšanas: latviešu (dzimtā), angļu un krievu (ļoti labas).

 

Saites

Orcid https://orcid.org/0009-0002-4573-7762

ResearchGate Karīna Horsta on ResearchGate

Google Scholar https://scholar.google.com/citations?hl=lv&user=j4zTUmkAAAAJ

 

Informācija atjaunota: 2024/11.