Prasības rakstu iesniegšanai

Iesniegtais raksts kā oriģināla pētījuma rezultāts nedrīkst būt agrāk publicēts vai iesniegts publicēšanai kādā citā izdevumā.

Raksts jāiesniedz latviešu valodā ar kopsavilkumu latviešu vai angļu valodā. Ārzemju autori var iesniegt rakstus nacionālajās valodās ar kopsavilkumiem angļu valodā. Redakcija nodrošina pieņemto tekstu vai to kopsavilkumu tulkojumu latviešu valodā, kā arī latvisko kopsavilkumu tulkojumu angļu valodā.

Iesniedzot rakstu autors deklarē, ka raksts ir visā pilnībā oriģināls darbs un ka visi izmantotie avoti ir atbilstoši norādīti vai citēti.

Iesniegtā raksta akadēmisko kvalitāti anonīmi vērtē recenzents. Ja pieņemtajā rakstā ir nebūtiski trūkumi, autoram tos ir jāizlabo un jākomentē diskutablā informācija.

Raksts jāsagatavo atbilstoši zemāk izklāstītajām formālajām prasībām.

Prasības manuskriptu sagatavošanai

• Raksta materiālus sagatavot trīs atsevišķos failos:
  • pamatteksts (līdz 40 000 rakstzīmju (ar atstarpēm)),
  • attēlu saraksts,
  • kopsavilkums latviešu vai angļu valodā (līdz 6000 rakstzīmju (ar atstarpēm))
• Iesniedzot rakstu, autors redakcijai nosūta arī informāciju par sevi: vārds, uzvārds, dzimšanas gads, zinātniskais grāds, darba vieta un amats, e-pasta adrese
• Redakcija manuskriptus pieņem datorsalikumā (MS Word Document). Burtu lielums – 14 punktu, attālums starp rindām –1,5. Virsraksta burtu lielums 16 punktu (treknrakstā), apakšvirsraksti – 14 punktu (treknrakstā).
• Tekstam jābūt bez attēlu iespraudumiem, bet ar secīgām attēlu norādēm iekavās treknrakstā – piemēram, (1), (2–5) – atbilstoši atsevišķā failā numurētam attēlu sarakstam.
• Tekstā minētajām personām pirmajā pieminēšanas reizē jānorāda pilns vārds un uzvārds un dzīves gadi, cittautiešiem iekavās sniedzot rakstību oriģinālvalodā. Turpmāk lietojams tikai uzvārds bez iniciāļiem, izņemot fragmentus, kur stilistiskas vienotības vai saturiskas skaidrības labad nepieciešams personas vārda atkārtojums. Noteikums neattiecas uz bibliogrāfisko piezīmju pierakstu un gadījumiem, kad minēto personu iniciāļus pašlaik nav izdevies atšifrēt.
• Ilustrāciju skaits atkarīgs no raksta satura.
• Attēlu failiem jābūt iegūtiem no pirmavota un skenētiem augstā izšķirtspējā – 300–1000 dpi, atkarībā no attēla izmēra. Ja vajadzīgs attēla palielinājums – 600 un vairāk dpi. Digitālie attēli iesniedzami JPG, PSD vai TIF formātā.

 

Atsauču noformēšana

Grāmatas

Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. – Rīga: Sorosa fonds – Latvija, 1996. – 61. lpp.

Janis Rozentāls: Reprodukciju albums / Sast. un teksta autore I. Pujāte. – Rīga: Liesma, 1991. – 15. att.

Imants Tillers. Ceļojums uz nekurieni: Izstādes katalogs / Red. E. Ansone, M. Williams. – Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2018. – 138. lpp.

Lexikon baltischer Künstler / Hg. von W. Neumann. – Riga: Jonck & Poliewsky, 1908. – S. 49

Mākslas vēsture / Visp. red. V. Purvītis, red. V. Peņģerots. – Rīga: Grāmatu draugs, 1934–1936. – 1.–3. sēj.

Siliņš J. Latvijas māksla: 1800–1914. – Stokholma: Daugava, 1980. – 2. sēj. – 20. lpp.

Lancmanis I. Iecavas muiža = Gross-Eckau. – [Rundāle]: Rundāles pils muzejs, 2001. – 28. lpp. – 36. att.

Skulme U. Atmiņu grāmata / Sast. L. Slava. – Rīga: Neputns, 2013. – 281.–282. lpp.

 

Raksti un nodaļas krājumos, katalogos, kolektīvās monogrāfijās

Pelše S. Kristapa Eliasa teorētisko principu avoti // Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas / Sast. R. Kaminska. – Rīga: Neputns, 2001. – 96. lpp.

Grosa S. Arhitektūra // Latvijas mākslas vēsture. – 4. sēj.: Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915 / Sast. E. Kļaviņš. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014. – 421. lpp.

 

Raksti žurnālos un citos turpinājumizdevumos

Siliņš J. Piezīmes par mākslas dzīvi un māksliniekiem Jelgavā kopš 19. gs. // Senatne un Māksla. – 1937. – Nr. 3. – 109.–149. lpp.

Kaminska R. Filipo Kastaldi un viņa mantojums // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 2. – 20.–27. lpp.

Pelše S. Creating the Discipline: Facts, Stories and Sources of Latvian Art History // Kunstiteaduslikke Uurimusi. – 2010. – Vol. 19. – No. 3/4. – P. 26–41.

 

Raksti avīzēs

Madernieks J. Baltijas mākslinieku gleznu izstāde // Dzimtenes Vēstnesis. – 1909. – Nr. 25. – 31. janv. (13. febr.).

 

Raksti datētos interneta medijos

Pelše S. Doubts of a Post-Modernist Dilettante // Echo Gone Wrong. – 2016. – 23 Feb. (http://echogonewrong.com/doubts-of-a-post-modernist-dilettante/)

 

Raksti nedatētos interneta resursos

Kļaviņš E. 1840.–1890. g. Tēlniecība // Latvijas mākslas vēsture (http://makslasvesture.lv/1840_–_1890._g._Tēlniecība, sk. 04.05.2016.)

 

Arhīvu materiāli

Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk LVVA), 3142. f., 1. apr., 71. l., 7. lp.

Vajadzības gadījumā avota aprakstā iespējams iekļaut arī citu precizējošu informāciju, norādot arhīva lietas nosaukumu u. tml. detaļas.

 

Citvalodu publikāciju norādēs izmantojami to izdošanas valodā pieņemtie apzīmējumi:

Loodus R. Kunstielust Eestis aastail 1918–1944. – Tallinn: Teaduste Akadeemia Kirjastus, 1999. – Lk. 80–82

Kļaviņš E. Die Kunst in Riga um 1900. Ein Überblick // Architektur und bildende Kunst im Baltikum um 1900 (= Kunst im Ostseeraum: Greifswalder kunsthistorische Studien. – Bd. 3) / Hg. von E. Grosmane, B. Hartel, J. Keevallik, B. Lichtnau. – Frankfurt am Main etc.: Peter Lang, 1999. – S. 5–19.

 

Avotā neminēta, bet raksta autoram zināma bibliogrāfiskā informācija (izdošanas gads, kriptonīma atšifrējums, autora vārda oriģinālrakstība tulkotos izdevumos u. c.) norādāma kvadrātiekavās:

Zierer E. Objektive Wertgruppierung: Kunstmonographische Übersicht über das Werk von Walter-Kurau. – Berlin: J. J. Ottens, [1930]. – S. 29. – Abb. 2.

R. [Rozentāls J.]. Mākslas izstādes // Vērotājs. – 1903. – Nr. 2. – 248. lpp.

Brizgela E. [Bryzgel A.]. Miervaldis Polis / Tulk. S. Pelše. – Rīga: Neputns, 2015.

 

Jau citētu avotu norāda saīsināti, izņemot nosaukumu līdzības vai sakritības dēļ pārprotamus gadījumus:

Zierer E. Objektive Wertgruppierung. – S. 15

Pelše S. Kristapa Eliasa teorētisko principu avoti. – 99. lpp.

Siliņš J. Latvijas māksla: 1800–1914. – 2. sēj. – 20. lpp.

Turpat. – 98. lpp.

 

Attēlu parakstu noformēšana

Par reproducēšanai paredzētajiem mākslas darbiem, izņemot gadījumus, kad kāds no parametriem nav noskaidrojams, parakstos sniedzamas šādas ziņas – mākslinieks, nosaukums, datējums, materiāls, izmēri, piederība, fotogrāfs un / vai attēla avots:

Ģederts Eliass. Sieviete rozā zeķēs. Ap 1920. Audekls, eļļa. 86 x 102 cm. Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs. Foto: Mārcis Stumbris

Pēteris Krastiņš. Pašportrets. N. v. 1911. Papīrs, ogle, krīts. Atrašanās vieta nezināma. No: Ilustrēts Žurnāls. – 1925. – Nr. 10. – 290. lpp.

 

Par arhitektūras objektiem – arhitekts, nosaukums un atrašanās vieta, objekta datējums, fotogrāfs un fotofiksācijas gads vai attēla avots:

Teodors Hermanovskis. Kinoteātra “Daile” ēka Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 31. 1936. Foto: Ieva Vīriņa, 2006

Subates luterāņu baznīca. 1686. Foto: Anna Ancāne, 2005

 

Jebkuriem grafiskiem un fotogrāfiskiem materiāliem no krātuvēm vai publikācijām jānorāda atrašanās vieta vai publicēšanas avots:

Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas plāns un dienvidu fasāde. No: Neumann W. Das mittelarlterliche Riga. – Berlin: Springer, 1892

Aleksandrs Vanags. Ap 1900. Latvijas Arhitektūras muzejs, inv. Nr. V18–31