Notikumi 2022
13. janvārī Daina Lāce viesojās Radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā”, stāstot par 19. gadsimta arhitektūras pētniecību un mākslas vēsturnieka darbu (https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zinatnes-varda/rigas-arhitektura-unmaksla.-saruna-ar-dainu-laci.a154577/).
Janvāra vidū iznāca Viļņas Mākslas akadēmijas zinātniskā žurnāla Acta Academiae Artium Vilnensis 101.–102. laidiens The Material Body of the Book: Between Traditions and Innovation, kurā lasāms arī Kristiānas Ābeles raksts “Kopīgiem spēkiem par dzimtenes mākslu: “Baltijas mākslas gadagrāmatas” (1907–1913) no mākslinieciskās sadarbības, vizuālās dokumentācijas, dizaina un poligrāfijas skatpunktiem” (Joining Forces for the Art of the Homeland: The Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen (1907–1913) from the Perspectives of Artistic Collaboration, Visual Documentation, Design and Typography, 176.–221. lpp., brīvpieeja: https://aaav.vda.lt/journal/article/view/aaav101-102abele).
24.–25. janvārī Latvijas Mākslas akadēmijas sarīkotajā starptautiskajā konferencē “Konstantīns Pēkšēns (1859–1928) un viņa laiks”, kas norisinājās, īstenojot VPP projektu “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai /CARD”, izskanēja arī Kristiānas Ābeles referāts “Latvijas māksla un arhitektūra Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas “Konversācijas vārdnīcā””, Eduarda Kļaviņa referāts “Ekspresīvās formveides fenomens Rīgas arhitektūrā 20. gadsimta sākumā” un Dainas Lāces referāts “Arhitektūras studijas Rīgas Politehnikumā. Konstantīns Pēkšēns un viņa studiju biedri”.
1. februārī Karīna Horsta Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.2.2.0/20/I/002 konkursā ieguva LMA doktorantu grantu disertācijas “Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)” pabeigšanai un aizstāvēšanai.
Februārī starptautiskais akadēmiskais apgāds Peter Lang kā 29. sējumu sērijā Cross-Roads. Studies in Culture, Literary Theory, and History laida klajā literatūrzinātnieku Paula Daijas un Benedikta Kalnača sastādīto grāmatu “Jauna latviešu literatūras vēsture. Ilgais deviņpadsmitais gadsimts” (A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century, ISBN 9783631862025), kurā lasāma arī Kristiānas Ābeles sarakstītā nodaļa “No vizuālizpratnes pamatiem līdz nacionālās mākslas pirmajam uzplaukumam: Attēlu aprites estētiskā ietekme latviešu sabiedrībā” (From the Basics of Visual Literacy to the First Momentum of National Art: Aesthetic Effects of Image Circulation in Latvian Society, 173.–213. lpp.).
1. martā MVI kā viespētniece sāka strādāt mākslas zinātniece Vija Strupule, lai sagatavotu izdošanai grāmatu “Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros. 16. gadsimts – 18. gadsimta 3. ceturksnis”.
3., 10., 17., 24. un 31. martā par godu 150 gadu jubilejai kopš gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimšanas Latvijas Radio 3 piedāvāja piecus raidījuma “Vai zini?” (https://klasika.lsm.lv/lv/lr3/raidijumi/vai-zini/) laidienus, kuros par viņu stāstīja Kristiāna Ābele.
12., 23.–24. un 27. martā, 6.–8. un 26.–27. aprīlī, 12.–13. maijā un 16.–17. jūnijā Daina Lāce kopā ar mākslinieci un fotogrāfi Ievu Vīriņu devās ekspedīcijās, apsekojot Dienvidkurzemes objektus iekļaušanai topošajos “Latvijas mākslas vēstures” sējumos un vēsturiskā Liepājas rajona sakrālās arhitektūras un mākslas ceļvedī.
21. martā vēl kā pērnā gada publikāciju ražas papildinājums un sērijas Studia Jagellonica Lipsiensia 22. sējums klajā nāca Leibnica Austrumeiropas vēstures un kultūras institūta (Leibniz-Institut für Geschichte und Kultur des östlichen Europa – GWZO) rakstu krājums Erfolgreiche Einwanderer: Künstlermigration im Ostseeraum in der Frühen Neuzeit (Dresden: Sandstein, 2021, ISBN 9783954986460) – “Veiksmīgie ieceļotāji: Mākslinieku migrācija Baltijas jūras reģionā agrajos jaunajos laikos”. Anna Ancāne tajā piedalās ar rakstu par Rīgas pilsētas būvmeistaru Rupertu Bindenšū (From Immigrant Carpenter to City Architect of Riga: The Case of Rupert Bindenschu (1645–1698), 22.–35. lpp.), bet Elita Grosmane – par tēlnieku migrāciju un baroka laikmeta tēlniecības darbnīcu nostiprināšanos Kurzemē un Rīgā (Die Migration von Bildhauern und das Erstarken barocker Bildhauerwerkstätten in Kurland und Riga, 212.–229. lpp.). Krājuma sastādītājas ir mākslas vēsturnieces Jūlija Trinkerte (Julia Trinkert) un Agņeška Gonsjora (Agnieszka Gąsior). Papildu informācija un lejupielādes saite atrodama apgāda mājaslapā: https://verlag.sandstein.de/detailview?no=98-646.
21. martā MVI interneta vietne https://lma-mvi.lv/ sāka darboties jaunā veidolā, ko izstrādāja Karīna Horsta sadarbībā ar mākslinieku programmētāju Ivo Simsonu.
25. martā Daina Lāce kopā ar LMA Mākslas zinātnes nodaļas vadītāju Inesi Siricu un doktoranti Ievu Melgalvi bija žūrijas ekspertes Valsts izglītības satura centra rīkotajā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu valsts konferencē.
Martā enciklopēdiskā izdevuma Allgemeines Künstler-Lexikon: Die bildenden Künstler aller Zeiten und Völker (Berlin; Boston: De Gruyter, 2022) 114. sējuma 489.–491. lpp. publicēts Kristiānas Ābeles raksts par Johanu Valteru-Kūravu (Johann Walter-Kurau).
31. martā un 1. aprīlī Anna Ancāne un Daina Lāce Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Rīgā piedalījās Herdera institūta (Herder Institut für historische Ostmitteleuropaforschung, Marburga) un fonda Böckler-Mare-Balticum-Stiftung starptautiskā zinātniskā projekta “DEHIO portāls – Baltijas valstu mākslas pieminekļu rokasgrāmata” (DEHIO Portal – Handbuch der Kunstdenkmäler in den baltischen Ländern, plašāk sk.: http://www.martin-carl-adolf-boeckler-stiftung.de/de/Partner) darba seminārā, lai sagatavotos Latvijas objektu atlasei un šķirkļu izstrādei.
7. aprīlī Karīna Horsta viesojās LMA Mākslas zinātnes nodaļas mācībspēku sarīkotajā tiešsaistes sarunā “Kā tas ir – būt mākslas zinātniekam?”, lai pastāstītu par jauna pētnieka iesaistīšanos zinātniskajā darbā.
20. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmija publicēja raidieraksta “LKA runā” sērijas “Zini vai pēti!” laidienu “Pētniecības centrā vēsture” (https://open.spotify.com/episode/4glFG32wxAegQscmYlUHDf), kurā kopā ar fotomākslas vēsturnieci Katrīnu Teivāni no Latvijas Nacionālās bibliotēkas piedalījās Daina Lāce, stāstīdama par MVI uzkrāto pieredzi 19. gadsimta arhitektūras izzināšanā.
21. aprīlī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika konference “Rīgas mākslinieku grupa – 100”, kurā Sniedze Kāle piedalījās ar referātu “Paisumi un bēgumi Padomju Krievijas latviešu mākslinieku saskarsmē ar Rīgas mākslinieku grupu”.
4. jūnijā Ogres vēstures un mākslas muzeja izstādē “Vilhelms Purvītis. Gadalaiki” notika Kristiānas Ābeles lekcija “Purvīša apvārsnis dzīvē un glezniecībā”.
7. jūnijā viņas jaunatklājumiem par gleznotāju bija veltīts Latvijas Radio 1 “Kultūras Rondo” cikla “Vilhelms Purvītis. Dzīves un mākslas ainavas” laidiens (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/vilhelms-purvitisjaunatklajumi-par-makslinieku.a161737/), un 16. jūnijā viņa viesojās Latvijas Radio 2 raidījumā “Nākotnes pietura”, atbildot uz jautājumiem par Purvīti, viņa 150 gadu jubilejas norisēm un MVI darbu (https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/nakotnes-pietura/kristiana-abele-un-vinas-monografija-par-vilhelmu-purviti.a162260/).
16. jūnijā Bārtas kultūras namā Dienvidkurzemes novadā notika seminārs “Bārtas baznīcas vēsture un iespējas”, kurā Daina Lāce sniedza priekšlasījumu “Bārtas baznīca un Liepājas pilsētas arhitekta Paula Maksa Berči (1840–1911) projektētie dievnami”. Uzstāšanās ierakstu un slaidrādi skatiet: https://dunika.lv/projekti/bartas-baznica-cauri-laikiem/bartasbaznicasvesture-un-iespejas-seminars/.
21. jūnijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika grāmatas “Purvītis” (sast. Laima Slava, Rīga: Neputns, 2022, ISBN 9789934601439) atvēršanas svētki. Izdevumā lasāms Kristiānas Ābeles monogrāfiskais pētījums “Ainava ar gleznotāju” (latviešu valodā, 385.–529. lpp.) un Eduarda Kļaviņa pārskats par Vilhelma Purvīša dzīvi un mākslu (angļu valodā, 531.–538. lpp.). Par grāmatu Kristiāna Ābele 28. jūnijā stāstīja Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/atzinas-un-atklajumi-stradajot-piemonografijas-purvitis.-studij.a162566/).
No 25. jūnija līdz 2. jūlijam Stella Pelše bija komandējumā Itālijā, kur pētīja mākslas aktualitātes 59. Venēcijas biennāles ekspozīcijās.
Pēc 59. Venēcijas mākslas biennāles apmeklējuma, kas notika no 2022. gada 25. jūnija līdz 2. jūlijam, Stella Pelše radīja apskatu sēriju “Venēcijas piezīmes. I–III”, kas publicēta Latvijas Mākslas akadēmijas tīmekļa vietnē – 21. jūlijā “Vēsture un latvieši biennālē” (https://www.lma.lv/aktuali/venecijas-piezimes-i-vesture-un-latviesi-biennale-stella-pelse), 6. augustā “Posthumānais sirreālisms jeb Kā kļūt par kaut ko citu” (https://www.lma.lv/aktuali/venecijas-piezimes-ii-posthumanais-sirrealisms-jeb-ka-klut-par-kaut-ko-citu-stella-pelse) un 12. augustā “Nacionālie paviljoni un citi pasākumi” (https://www.lma.lv/aktuali/venecijas-piezimes-iii-nacionalie-paviljoni-un-citi-pasakumi-stella-pelse).
23. jūlijā Svitenes pils svētku “Dzīvā vēsture” izglītības programmā notika Kristiānas Ābeles lekcija “Personības un mākslas vērtības Svitenes muižā: Grāfienes Cecīlijas fon Anrepas-Elmptas laikmets”.
4. augustā Aizputes novadpētniecības muzejā Daina Lāce piedalījās konferencē “Katoļu sakrālais mantojums Kurzemē” ar referātu “Tēli un simboli Dienvidkurzemes baznīcās” (https://www.youtube.com/watch?v=Ebw7QnTLv9A).
15.–19. augustā Rīgā, Nīcā, Bārtā, Rucavā un Liepājā norisinājās valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai / CARD” vasaras skola “Raksti un rokraksti jeb Meklējot metodes un materiālus: Dienvidkurzemes arhitektūras, mākslas un kultūras mantojuma pētniecība”, kurā Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Universitātes studenti Dainas Lāces un LMA Mākslas zinātnes nodaļas asociētās profesores Ineses Siricas vadībā iepazina kultūras mantojuma izpētes metodes.
17. augustā MVI pētnieku un žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” autoru grupa devās galvenās redaktores Elitas Grosmanes sarīkotā izbraukumā uz Jelgavas tipogrāfiju, kur ne tikai vēroja jaunākā numura iespiešanu, bet arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Māra Matrevica un projektu vadītājas Ivonnas Kalniņas pavadībā pieredzēja pamatīgu ekskursiju poligrāfijas jaunāko iespēju pasaulē.
29. augustā Liberta Stoma saņēma LU Latvijas vēstures institūta un Valmieras muzeja sarīkotās starpdisciplinārās konferences “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” krājuma VII laidienu (sast. Ginta Ieva Bikše, Alberts Rokpelnis; LU Akadēmiskais apgāds), kurā iekļauts viņas raksts “Viduslaiku Rīgas pilsētbūvniecība un arhitektūra Ritas Zandbergas skatījumā” (105.–120. lpp.). Izdevums pieejams arī tiešsaistē (https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/61058).
Augustā MVI bibliotēku papildināja rakstu krājums “Ceļi un saskarzonas: Mākslas mobilitāte un apmaiņa Austrumviduseiropā un Ziemeļaustrumeiropā” (Wege und Kontaktzonen: Kunstmobilität und -austausch in Ostmittel- und Nordosteuropa = Routes and Contact Zones: Artistic Mobility and Exchange in Central Eastern and North Eastern Europe). Tā 71.–92. lpp. lasāms Annas Ancānes raksts “Jaunas ievirzes Rīgas mākslā 16.–17. gadsimta mijā no mākslinieciskās apmaiņas un migrācijas procesu skatpunkta” (Novel Trends in in Riga’s Art Production at the Turn of the Sixteenth and Seventeenth Centuries in the Light of Artistic Exchange and Migration Processes). Krājums publicēts Aleksandras Lipiņskas (Aleksandra Lipińska), Ulrikes Nirnbergeres (Ulrike Nürnberger) un Beātes Štertkūlas (Beate Störtkuhl) sastādījumā kā 14. laidiens Vācu un poļu mākslas vēsturnieku sadarbības grupas sērijā Das Gemeinsame Kulturerbe = Wspólne Dziedzictwo. Izdevējs – Polijas Zinātņu akadēmijas Mākslas institūts (Instytut Sztuki PAN) ar fonda Böckler-Mare-Balticum-Stiftung atbalstu.
31. augustā LMA Senāts apstiprināja Kristiānas Ābeles ievēlēšanu par MVI direktori uz nākamajiem trim gadiem. Šajā amatā viņa nomainīja Eduardu Kļaviņu, kas institūtu bija vadījis kopš 2012. gada un turpina zinātnisko darbu kā vadošais pētnieks.
7. septembrī žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” galvenā redaktore Elita Grosmane MVI telpās rīkoja autoru un redakcijas tikšanos par godu 26. numura iznākšanai. Pamatpētījumu daļā institūta devums ir Eduarda Kļaviņa raksts ““Dubultā koda” pazīmes ortodoksālā socreālisma posma tēlotājā mākslā Latvijā”, Elita Grosmane apskata Ļvivas baroka un rokoko tēlniecības izstādi Rundāles pils muzejā, Stella Pelše recenzē Laimas Slavas sastādīto monogrāfisko albumu “Niklāvs Strunke” un Karīna Horsta – Ludmilas Pestovas un Jāņa Lejnieka monogrāfiju “Sergejs Antonovs”.
9. septembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādes “Purvītis” pasākumu programmā notika Kristiānas Ābeles lekcija “Purvītis jubilejas grāmatā un ārpus tās. Atklājumu ķēdes posmi un pārrāvumi”.
15.–16. septembrī Stella Pelše ar referātu “Vai mums vajag mākslas akadēmiju? Viedokļu sadursmes Latvijā 20. gadsimta 20. gados” (Do We Need an Art Academy? Clashes of Opinions in Latvia during the 1920s) piedalījās konferencē “Māksla modernā pilsētā modernai valstij” (Menas moderniai šaliai moderniame mieste), kas notika M. K. Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā (Nacionalinis M. K. Čiurlionio dailės muziejus) Kauņā par godu simtgadei kopš Kauņas Mākslas skolas dibināšanas.
16.–17. septembrī Latvijas Mākslas akadēmijā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju notika konference “Vilhelms Purvītis Eiropas mākslas ainavā: Veikums, laikmets un mantojums”, piedāvājot sešpadsmit referātus un diskusiju “Purvītis un viņa māksla mūsdienu pasaulē”. MVI mākslas vēsturnieki piedalījās ar referātiem “Pa formai vai pret. Vilhelma Purvīša otas triepiena autonomijas attīstība” (Eduards Kļaviņš) un ““Purvītis ir viņa vārds”. Latviešu gleznotāja veikums Rietumeiropas izstādēs 19.–20. gadsimta mijā” (Kristiāna Ābele). Rīcības komitejā konferences zinātniskā vadītāja Kristiāna Ābele strādāja kopā ar LMA zinātnisko prorektori Agitu Gritāni un LNMM izstādes “Purvītis” kuratori Aiju Brasliņu. Norisi atbalstīja Latvijas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas projektā “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai / CARD”. Sēžu ieraksti skatāmi šeit: https://www.facebook.com/makslasakademija/videos/356193556633002 (1.–2. sēde); https://www.facebook.com/makslasakademija/videos/449991933748887 (3. sēde); https://www.facebook.com/makslasakademija/videos/773378877258675 (4. sēde un diskusija). Tiešsaistē pieejams arī tēžu izdevums (https://www.lma.lv/uploads/news/3711/files/purvisa-konferences-tezes-2022-09-16-17.pdf).
Konferences noslēguma diskusijas ierosmē 23. septembrī Kristiāna Ābele un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce sagatavoja aicinājumu Latvijas Mākslas akadēmijas padomei augstskolas nosaukumā iemūžināt LMA izveidotāja un pirmā rektora Vilhelma Purvīša vārdu. LMA padome savā atbildē 9. novembrī paziņoja par lēmumu saglabāt augstskolas vēsturisko nosaukumu, solot “turpināt diskusijas par Vilhelma Purvīša vārda iemūžināšanu Latvijas Mākslas akadēmijas struktūrā citā veidolā”.
20.–22. septembrī Daina Lāce apmeklēja Mārburgu, kur Herdera institūtā (Herder-Institut für historische Ostmitteleuropaforschung) pētīja vēsturiskos materiālus par Dienvidkurzemes baznīcam. Brauciens notika, īstenojot valsts pētījumu programmas projektu “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai / CARD”.
27.–28. septembrī Rīgā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopīgi īstenotā valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai / CARD” noslēguma konferenču sērija, kurā ar referātiem piedalījās arī Stella Pelše (“Sasniegtais padomju perioda tēlotājas mākslas izpētē”; ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=VqBAwNM5PJk&t=10s), Daina Lāce (“Sakrālais kultūras mantojums mūsdienās: secinājumi pēc divu gadu lauku pētījumiem Dienvidkurzemē”; ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=5SaIxDiwlPs, par lasījumu paldies Inesei Siricai) un Karīna Horsta (““Sekotājs bez redzamām īpatnībām”? Ernesta Štālberga modernisma piemēri Rietumu arhitektūras kontekstā”; ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=Tf2SDqC3XRA).
27. septembrī Latvijas Mākslas akadēmijas tīmekļa vietnē publicēta Stellas Pelšes recenzija “Zinātne un medicīna keramikā” par īru mākslinieka Padija Hārtlija (Paddy Harley) darbu izstādēm LMA aulā un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā (https://www.lma.lv/aktuali/zinatne-un-medicina-keramika-stella-pelse).
Septembrī Stellas Pelšes sarakstītā nodaļa “Lokālā / globālā Latvijas māksla Venēcijas biennālē” (Local/Global Latvian Art at the Venice Biennale) publicēta sērijas Routledge Research in Art History jaunākajā sējumā – poļu mākslas zinātnieku Agņeškas Hmelevskas (Agnieszka Chmielewska), Irēnas Kosovskas (Irena Kossowska) un Marcina Lahovska (Marcin Lachowski) sastādītajā izdevumā State Construction and Art in East Central Europe, 1918–2018 (New York and London: Routledge, 2022, p. 209–217).
27. oktobrī Eduards Kļaviņš Rīgas pilī saņēma Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu: “Jūsu mūža darbs un intelektuālais devums – fundamentāli akadēmiski Latvijas mākslas pētījumi – ir ierakstīti Latvijas valsts vēsturē. Jūs savā darbā izcili apvienojat akadēmiska zinātnieka, prasīga pedagoga un aizrautīga mākslas pētnieka daudzveidīgās šķautnes. Jūs raksturo lieliska prasme nacionālo mākslu analizēt gan kā pašvērtību, gan to vērtēt ciešā saistībā ar Eiropas mākslas parādībām un kontekstiem.”
Kopš 28. oktobra skatāms Zemgales Reģionālās televīzijas raidījumu cikla “Latvijas sakrālais mantojums” 8. laidiens “Skanošie Latvijas dievnami Rīgā”, kurā par Rīgas Veco un Jauno Sv. Ģertrūdes baznīcu stāsta Daina Lāce (https://www.retv.lv/raidijums/latvijas-sakralais-mantojums/latvijas-sakralais-mantojums-s2e8).
1. novembrī tiešsaistes dzīvi vācu, igauņu un latviešu valodā sāka DEHIO OME (ome.dehio.org) – Austrumviduseiropas mākslas pieminekļu ceļvedis, kura izveidē Herdera institūta un Böckler-Mare-Balticum-Stiftung speciālistu vadībā un sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi piedalās Latvijas Mākslas akadēmija. Līdz gada beigām no MVI devuma portālā publicēti Annas Ancānes šķirkļi par Dannenšterna namu, Mencendorfa namu un Reiterna namu, kā arī Dainas Lāces šķirklis par Vidzemes bruņniecības namu (tag. Saeimas ēku) Rīgā.
3. novembrī Karīna Horsta Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras seminārā dalījās ar promocijas darba “Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)” radīšanas pieredzi, akcentējot arhivāliju izpēti un arhitektūras objektu formālo analīzi.
4. novembrī Daina Lāce ar referātu “Baptistu baznīcas Dienvidkurzemes novadā” piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kultūras Krustpunkti XVI”.
24. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulcē Kristiāna Ābele tika ievēlēta par LZA īsteno locekli.
2.–3. decembrī Kristiāna Ābele apmeklēja Malmes Mākslas muzeju (Malmö Konstmuseum) Zviedrijā, lai piedalītos izstādes “Latvijas kolekcija” (Den Lettiska Samlingen / The Latvian Collection) atklāšanā un pētītu tajā eksponētos mākslas darbus. 2023. gada aprīlī, īsi pirms izstādes noslēguma, nāca klajā tās dokumentācija kuratoru Ingas Lāces un Lotes Lēvholmas (Lotte Løvholm) sastādītajā katalogā, ko 114.–123. lpp. papildina intervija “Mozaīkspēles trūkstošie gabaliņi” (Missing Pieces of the Puzzle) ar Aiju Brasliņu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Kristiānu Ābeli par 1939. gadā izveidotās kolekcijas vēsturisko kontekstu. Raksts par Malmes izstādi lasāms šajā žurnāla numurā.
20. decembrī Latvijas Mākslas akadēmijas Senāts apstiprināja LMA zinātniskās padomes lēmumu ievēlēt MVI 2022. gada viespētnieci Viju Strupuli par institūta pētnieci uz sešiem gadiem.
Gada beigās Stellas Pelšes raksts “Konstrukcija un konstruktīvā māksla latviešu mākslas kritiķa Ugas Skulmes rakstos 20. gs. 20.–30. gados” (Construction and Constructive Art in Latvian Art Critic Uga Skulme’s Writings of the 1920s–30s) publicēts Polijas Pasaules mākslas pētniecības institūta (Polski Instytut Studiów nad Sztuką Świata) zinātniskās gadagrāmatas Sztuka Europy Wschodniej = The Art of Eastern Europe 9. laidienā “Mākslas izglītība un mākslas kritika Viduseiropā un Austrumeiropā” (Art Education and Art Criticism in Central and Eastern Europe in the 20th and 21st Centuries, Toruń: Tako, 2022, p. 23–31).