Notikumi 2022
13. janvārī Daina Lāce viesojās Radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā”, stāstot par 19. gadsimta arhitektūras pētniecību un mākslas vēsturnieka darbu (https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zinatnes-varda/rigas-arhitektura-unmaksla.-saruna-ar-dainu-laci.a154577/).
Janvāra vidū iznāca Viļņas Mākslas akadēmijas zinātniskā žurnāla Acta Academiae Artium Vilnensis 101.–102. laidiens The Material Body of the Book: Between Traditions and Innovation, kurā lasāms arī Kristiānas Ābeles raksts “Kopīgiem spēkiem par dzimtenes mākslu: “Baltijas mākslas gadagrāmatas” (1907–1913) no mākslinieciskās sadarbības, vizuālās dokumentācijas, dizaina un poligrāfijas skatpunktiem” (Joining Forces for the Art of the Homeland: The Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen (1907–1913) from the Perspectives of Artistic Collaboration, Visual Documentation, Design and Typography, 176.–221. lpp., brīvpieeja: https://aaav.vda.lt/journal/article/view/aaav101-102abele).
24.–25. janvārī Latvijas Mākslas akadēmijas sarīkotajā starptautiskajā konferencē “Konstantīns Pēkšēns (1859–1928) un viņa laiks”, kas norisinājās, īstenojot VPP projektu “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai /CARD”, izskanēja arī Kristiānas Ābeles referāts “Latvijas māksla un arhitektūra Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas “Konversācijas vārdnīcā””, Eduarda Kļaviņa referāts “Ekspresīvās formveides fenomens Rīgas arhitektūrā 20. gadsimta sākumā” un Dainas Lāces referāts “Arhitektūras studijas Rīgas Politehnikumā. Konstantīns Pēkšēns un viņa studiju biedri”.
1. februārī Karīna Horsta Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.2.2.0/20/I/002 konkursā ieguva LMA doktorantu grantu disertācijas “Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)” pabeigšanai un aizstāvēšanai.
Februārī starptautiskais akadēmiskais apgāds Peter Lang kā 29. sējumu sērijā Cross-Roads. Studies in Culture, Literary Theory, and History laida klajā literatūrzinātnieku Paula Daijas un Benedikta Kalnača sastādīto grāmatu “Jauna latviešu literatūras vēsture. Ilgais deviņpadsmitais gadsimts” (A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century, ISBN 9783631862025), kurā lasāma arī Kristiānas Ābeles sarakstītā nodaļa “No vizuālizpratnes pamatiem līdz nacionālās mākslas pirmajam uzplaukumam: Attēlu aprites estētiskā ietekme latviešu sabiedrībā” (From the Basics of Visual Literacy to the First Momentum of National Art: Aesthetic Effects of Image Circulation in Latvian Society, 173.–213. lpp.).
1. martā MVI kā viespētniece sāka strādāt mākslas zinātniece Vija Strupule, lai sagatavotu izdošanai grāmatu “Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros. 16. gadsimts – 18. gadsimta 3. ceturksnis”.
3., 10., 17., 24. un 31. martā par godu 150 gadu jubilejai kopš gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimšanas Latvijas Radio 3 piedāvāja piecus raidījuma “Vai zini?” (https://klasika.lsm.lv/lv/lr3/raidijumi/vai-zini/) laidienus, kuros par viņu stāstīja Kristiāna Ābele.
12., 23.–24. un 27. martā, 6.–8. un 26.–27. aprīlī, 12.–13. maijā un 16.–17. jūnijā Daina Lāce kopā ar mākslinieci un fotogrāfi Ievu Vīriņu devās ekspedīcijās, apsekojot Dienvidkurzemes objektus iekļaušanai topošajos “Latvijas mākslas vēstures” sējumos un vēsturiskā Liepājas rajona sakrālās arhitektūras un mākslas ceļvedī.
21. martā vēl kā pērnā gada publikāciju ražas papildinājums un sērijas Studia Jagellonica Lipsiensia 22. sējums klajā nāca Leibnica Austrumeiropas vēstures un kultūras institūta (Leibniz-Institut für Geschichte und Kultur des östlichen Europa – GWZO) rakstu krājums Erfolgreiche Einwanderer: Künstlermigration im Ostseeraum in der Frühen Neuzeit (Dresden: Sandstein, 2021, ISBN 9783954986460) – “Veiksmīgie ieceļotāji: Mākslinieku migrācija Baltijas jūras reģionā agrajos jaunajos laikos”. Anna Ancāne tajā piedalās ar rakstu par Rīgas pilsētas būvmeistaru Rupertu Bindenšū (From Immigrant Carpenter to City Architect of Riga: The Case of Rupert Bindenschu (1645–1698), 22.–35. lpp.), bet Elita Grosmane – par tēlnieku migrāciju un baroka laikmeta tēlniecības darbnīcu nostiprināšanos Kurzemē un Rīgā (Die Migration von Bildhauern und das Erstarken barocker Bildhauerwerkstätten in Kurland und Riga, 212.–229. lpp.). Krājuma sastādītājas ir mākslas vēsturnieces Jūlija Trinkerte (Julia Trinkert) un Agņeška Gonsjora (Agnieszka Gąsior). Papildu informācija un lejupielādes saite atrodama apgāda mājaslapā: https://verlag.sandstein.de/detailview?no=98-646.
21. martā MVI interneta vietne https://lma-mvi.lv/ sāka darboties jaunā veidolā, ko izstrādāja Karīna Horsta sadarbībā ar mākslinieku programmētāju Ivo Simsonu.
25. martā Daina Lāce kopā ar LMA Mākslas zinātnes nodaļas vadītāju Inesi Siricu un doktoranti Ievu Melgalvi bija žūrijas ekspertes Valsts izglītības satura centra rīkotajā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu valsts konferencē.
Martā enciklopēdiskā izdevuma Allgemeines Künstler-Lexikon: Die bildenden Künstler aller Zeiten und Völker (Berlin; Boston: De Gruyter, 2022) 114. sējuma 489.–491. lpp. publicēts Kristiānas Ābeles raksts par Johanu Valteru-Kūravu (Johann Walter-Kurau).
31. martā un 1. aprīlī Anna Ancāne un Daina Lāce Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Rīgā piedalījās Herdera institūta (Herder Institut für historische Ostmitteleuropaforschung, Marburga) un fonda Böckler-Mare-Balticum-Stiftung starptautiskā zinātniskā projekta “DEHIO portāls – Baltijas valstu mākslas pieminekļu rokasgrāmata” (DEHIO Portal – Handbuch der Kunstdenkmäler in den baltischen Ländern, plašāk sk.: http://www.martin-carl-adolf-boeckler-stiftung.de/de/Partner) darba seminārā, lai sagatavotos Latvijas objektu atlasei un šķirkļu izstrādei.
7. aprīlī Karīna Horsta viesojās LMA Mākslas zinātnes nodaļas mācībspēku sarīkotajā tiešsaistes sarunā “Kā tas ir – būt mākslas zinātniekam?”, lai pastāstītu par jauna pētnieka iesaistīšanos zinātniskajā darbā.
20. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmija publicēja raidieraksta “LKA runā” sērijas “Zini vai pēti!” laidienu “Pētniecības centrā vēsture” (https://open.spotify.com/episode/4glFG32wxAegQscmYlUHDf), kurā kopā ar fotomākslas vēsturnieci Katrīnu Teivāni no Latvijas Nacionālās bibliotēkas piedalījās Daina Lāce, stāstīdama par MVI uzkrāto pieredzi 19. gadsimta arhitektūras izzināšanā.
21. aprīlī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika konference “Rīgas mākslinieku grupa – 100”, kurā Sniedze Kāle piedalījās ar referātu “Paisumi un bēgumi Padomju Krievijas latviešu mākslinieku saskarsmē ar Rīgas mākslinieku grupu”.
4. jūnijā Ogres vēstures un mākslas muzeja izstādē “Vilhelms Purvītis. Gadalaiki” notika Kristiānas Ābeles lekcija “Purvīša apvārsnis dzīvē un glezniecībā”.
7. jūnijā viņas jaunatklājumiem par gleznotāju bija veltīts Latvijas Radio 1 “Kultūras Rondo” cikla “Vilhelms Purvītis. Dzīves un mākslas ainavas” laidiens (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/vilhelms-purvitisjaunatklajumi-par-makslinieku.a161737/), un 16. jūnijā viņa viesojās Latvijas Radio 2 raidījumā “Nākotnes pietura”, atbildot uz jautājumiem par Purvīti, viņa 150 gadu jubilejas norisēm un MVI darbu (https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/nakotnes-pietura/kristiana-abele-un-vinas-monografija-par-vilhelmu-purviti.a162260/).
16. jūnijā Bārtas kultūras namā Dienvidkurzemes novadā notika seminārs “Bārtas baznīcas vēsture un iespējas”, kurā Daina Lāce sniedza priekšlasījumu “Bārtas baznīca un Liepājas pilsētas arhitekta Paula Maksa Berči (1840–1911) projektētie dievnami”. Uzstāšanās ierakstu un slaidrādi skatiet: https://dunika.lv/projekti/bartas-baznica-cauri-laikiem/bartasbaznicasvesture-un-iespejas-seminars/.
21. jūnijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika grāmatas “Purvītis” (sast. Laima Slava, Rīga: Neputns, 2022, ISBN 9789934601439) atvēršanas svētki. Izdevumā lasāms Kristiānas Ābeles monogrāfiskais pētījums “Ainava ar gleznotāju” (latviešu valodā, 385.–529. lpp.) un Eduarda Kļaviņa pārskats par Vilhelma Purvīša dzīvi un mākslu (angļu valodā, 531.–538. lpp.). Par grāmatu Kristiāna Ābele 28. jūnijā stāstīja Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/atzinas-un-atklajumi-stradajot-piemonografijas-purvitis.-studij.a162566/).
No 25. jūnija līdz 2. jūlijam Stella Pelše bija komandējumā Itālijā, kur pētīja mākslas aktualitātes 59. Venēcijas biennāles ekspozīcijās.