Notikumi 2011
2011. gada 21. decembrī Mākslas vēstures institūtu sasniedza Pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas arhitekta birojs pasūtītie izdevumi "Rīgas pilsētas arhitekts JOHANS DANIELS FELSKO 1813-1902" / "City Architect of Riga JOHANN DANIEL FELSKO 1813-1902". Teksta autore un sagatavotāja: Daina Lāce, redaktore: Zanda Redberga, fotogrāfs: Aivars Siliņš, dizaineres: Ingūna Elere, Tatjana Raičiņeca, translator: Inta Liepiņa. Lpp. 40 ar krāsainām ilustrācijām.
2011. gada 12.-14. decembrim Elita Grosmane uzturējās Berlīnē, lai iepazītos ar jaunāko nozares literatūru un konsultētos ar Vācijas speciālistiem prof. dr. Ernstu Bādštībneru (Badstübner) un restauratoru Dr. Janu Raue (Raue) par viduslaiku glezniecības jautājumiem Rīgas Doma 2009.-2010. gadā atsegtā gleznojuma „Marijas kronēšana debesīs” sakarā. Priekšhalles siena pirms un pēc gleznojuma atsegšanas. Foto: Elita Grosmane, Marika Vanaga
2011. gada 25. novembrī Latvijas mākslas akadēmijā notika Eiropas stipendijas doktorantes Agneses Bergholdes promocijas darba Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika aizstāvēšana. Darba vadītāja – dr. art. Elita Grosmane, recenzenti – prof. dr. habil. art. Ojārs Spārītis, dr. arch. Ilmārs Dirveiks. Foto: Anna Ancāne
2011. gada 25. oktobrī laikmetīgās mākslas centrā KIM? darbojās Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. un Letonikas 4. kongresa mākslas zinātnes sekcija “Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā”. Programmu sagatavoja un vadīja Elita Grosmane. Dienas gaitā referātus nolasīja Agnese Bergholde no Minsteres Vācijā (“Rīgas Doma būvplastika. Salīdzinošais aspekts”), Anna Ancāne (“Rīgas 17. gs. otrās puses arhitektūra starptautisko sakaru kontekstā”), Eduards Kļaviņš (“Jaunā romantiķa” tēla modifikācijas Latvijas 19. gs. pirmās puses portreta glezniecībā”), Daina Lāce (“Rīgas Biržas ēka Eiropas 19. gs. arhitektūrā”), Elita Grosmane (“Rīgas Doma ziemeļu priekšhalles rekonstrukcijas paradigmu meklējumi”), Stella Pelše (“Eiropas konteksts latviešu mākslas interpretācijās 20. gs. gaitā”), Kristiāna Ābele (“Latviešu mākslas veicināšanas biedrības izveidošanās, nozīmīgākie darbības gadi (1911–1915) un pēctecība Baltijas kultūras dzīvē”), Sniedze Kāle (“Latviešu mākslinieku darbība Padomju Krievijā kā valsts kultūrpolitikas sastāvdaļa (1917–1940)”), Marta Šuste (“Romans Suta. Nacionāli konstruktīvais stils. Eiropas un Latvijas konteksts”), Laila Bremša (“Klasiskā tendence Latvijas tēlniecībā 20. gs. 20.–30. gados”), Nataļja Jevsejeva (“Aleksandras Beļcovas darbi 20. gs. 30. gados. Ierosinājumi Parīzē un Stokholmā”) un Eimija Brizgela (Amy Bryzgel) no Eberdīnas Universitātes Skotijā (Miervaldis Polis and Gints Gabrāns. Performance art in Latvia Then and Now). Visi referāti rakstu formā publicēti krājumā “Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā (Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011. 144. lpp.). Foto: Daina Lāce, Stella Pelše.
2011. gada 24. oktobrī Kristiāna Ābele saņēma Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas Mazo Fēliksa balvu par monogrāfiju “Johans Valters” (Rīga: Neputns, 2009). Balvu pasniedza Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas prezidents Dr. Fēlikss Ungers (Felix Unger) akadēmijas izbraukuma sēdē Rundāles pils muzejā. Foto: Anna Ancāne, Daina Lāce, Elita Grosmane.
2011. gada 21. oktobrī Daina Lāce ar referātu “Jūgendstila laikmeta dzīvojamo ēku kāpņu telpu gleznojumi Liepājā” piedalījās otrajos Berči lasījumos “Jūgendstils – jauna dzīve, jauns stils”, kas Pasaules arhitektūras dienu ietvaros notika Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā. Jūgendstila gleznojumi Liepājā, Kuršu ielā 21. Foto: Daina Lāce.
2011. gada 14.–15. oktobrī Kristiāna Ābele ar referātu “1890.–1915. gada perioda atainojums Latvijas mākslas vēstures rakstniecībā: Etnocentriskās deformācijas un to novēršanas ceļi” (The Picture of the Period 1890–1915 in Latvian Art Historical Writing: Ethnocentric Distortions and Ways to Correct Them) piedalījās starptautiskajā konferencē “(At)slēgtā atmiņa: Mākslas vēstures rakstīšana Baltijas valstīs” ((Un)blocked Memory: Writing Art History in Baltic Countries), kuru Kauņā rīkoja Vītauta Dižā universitātes Mākslas fakultāte sadarbībā ar Viļņas Mākslas akadēmiju.
2011. gada 4.–7. oktobrī Stella Pelše, institūta pensionētā kolēģe Ruta Čaupova un tēlniece Arta Dumpe devās uz Venēciju iepazīt 54. Venēcijas biennāles ekspozīciju (Latviju tajā pārstāv mākslinieks Kristaps Ģelzis), kā arī citus laikmetīgās mākslas pasākumus.
2011. gada 25. septembrī Daugavpilī ieradās Marka Rotko Mākslas centra padomes locekļi Aleksejs Naumovs, Kristaps Zariņš, Eduards Kļaviņš, Stella Pelše un Māra Ādiņa, lai atlasītu starptautiskā plenēra „Marks Rotko 2011” dalībnieku darbus Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcijai un katalogam, diskutētu ar māksliniekiem par radošā procesa gaitu un piedalītos plenēra noslēguma izstādes atklāšanā. Bez tam padome iepazinās ar Daugavpils cietokšņa ēku restaurācijas gaitu, ko nodrošina Eiropas fondu finansējums – topošā Daugavpils Rotko mākslas centra mājvietu.
2011. gada 13. septembrī Anna Ancāne piedalījās ar referātu M. K. A. Beklera – Mare Baltikum fonda (M.C.A. Böckler – Mare Balticum - Stiftung) konferencē Rundāles pils muzejā ar referātu ” Nīderlandiešu ietekmes Rīgas un Kurzemes hercogistes arhitektūrā 17. gs. otrajā pusē” (Dutch influences in the Architecture of Riga and Duchy of Courland in the second half of the 17thcentury). Foto: Daina Lāce
2011. gada 8. septembrī Mākslas vēstures institūts kopā ar kolēģiem no Mākslas vēstures katedras un citiem interesentiem arhitektes un Mākslas muzeja Rīgas Birža atjaunošanas projekta autores Liesmas Markovas vadībā iepazinās ar sarežģīto 1980. gadā izdegušā Biržas nama tapšanas gaitu par vienu no skaistākajiem Rīgas mākslas muzejiem. Foto: Elita Grosmane, Rihards Pētersons
2011. gada 1.-2. septembrī Vācijas ziemeļu pilsētā Vismārā Sv. Jura baznīcā notika 6. starptautiskais ķieģeļu būvmākslas kongress, kurā ar referātu Die neuesten Ergebnisse über den Dom zu Riga ”Jaunākās atziņas par Rīgas Domu” piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante ESF stipendiāte Agnese Bergholde. Pasākumam par godu izdots rakstu krājums Backsteinbaukunst. Band II. Zur Denkmalkultur des Ostseeraums. (Bonn: Deutsche Stiftung Denkmalschutz – Monumente Publikationen, 2011). Tajā publicēts Elita Grosmanes raksts Frühe Backsteingotik im Ostbaltischen Raum. Aufkommen und Verbreitung des Backsteins im 13. Jahrhundert im neu gegründeten Riga “Agrā ķieģeļu gotika Austrumbaltijas telpā. Ķieģeļu izcelsme un izplatība jaundibinātajā Rīgā 13. gs.“ un Dainas Lāces raksts Backsteinbaukunst in Riga von der Mitte des 19. Jahrhunderts bis zum Anfang des 20. Jahrhunderts “Ķieģeļu arhitektūra Rīgā no 19. gs. vidus līdz 20. gs. sākumam“.
2011. gada 25. jūlijā Elita Grosmane kopā ar Ivo Simsonu piedalījās Rīgas Doma 800 gades svinībās. SIA RE&RE organizētā svinīgā pasākuma laikā notika Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekta „Rīgas Doms. Arhitektūras un mākslas vērtības” darba varianta prezentācija.
Foto: Roberts Vecums – Veco; Elita Grosmane
2011. gada 4.-9. jūlijam Elita Grosmane kopā ar doktoranti Agnesi Bergholdi uzturējās Stokholmā, Linčēpingā, Vretā un Vadstenā. Pētnieciskā darba tēma viduslaiku arhitektūra un māksla Zviedrijā un Rīgas Doma būvvēsture. Brauciens notika ar Latvijas ZA un Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senatnes akadēmijas apmaiņas programmas atbalstu. Foto: Elita Grosmane
2011. gada 19.–24. jūnijā LMA Mākslas vēstures institūtā viesojās vācu viduslaiku mākslas pētniece Dr. Ulrike Nirnbergere (Ulricke Nürnberger) no Ķīles universitātes Mākslas vēstures institūta. Uzturēšanās mērķis saistīts ar profesora Dr. Uves Albrehta (Uwe Albrecht) vadīto zinātnisko piecsējumu (līdz šim izdoti divi pirmie sējumi) projektu "Viduslaiku tēlniecības un glezniecības corpus Šlezvigā Holšteinā līdz 1530. gadam" (Corpus der mittelalterlichen Holzskulptur und Tafelmalerei in Schleswig Holstein bis 1530). Rīgā pētīta Latvijas viduslaiku tēlniecība Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kā arī notika sistemātiskas konsultācijas LMA Mākslas vēstures institūtā (Elita Grosmane), lai precizētu Hanzas savienības pilsētu kultūras sakarus. 23. jūnijā Ulrike Nirnbergere apmeklēja Cēsu viduslaiku ordeņa pili un baznīcu.
2011. gada 18. maijā Daina Lāce piedalās Mencendorfa nama rīkotajos Starptautiskās muzeju dienas priekšlasījumos „Mēs un kaimiņi” ar referātu „Mazās ģildes ēka un arhitekts Johans Daniels Felsko (1813–1902)”.
2011. gada 17. – 18. maijā Stella Pelše piedalās Laikmetīgās mākslas centra rīkotā starptautiskā konferencē Gētes institūtā Rīgā „Atsedzot neredzamo pagātni. Aktuālās pieejas Austrumeiropas sociālisma perioda mākslas vēstures pētniecībā” (Recuperating the Invisible Past. Perspectives and Ways of Dealing with the Complexity of Art History of the 1960ies – 1980ies in Eastern Europe). Referāta tēma “Kreisais konceptuālisms vēlīnajā padomju Latvijā: Ojāra Ābola raksti par mākslu” (Leftist Conceptualism in Late Soviet Latvia: Ojārs Ābols’ Essays on Art).
2011. gada 12.–13. maijā Stella Pelše un Kristiāna Ābele piedalās starptautiskā konferencē “Māksla divu pasaules karu laikā” (Art during two World Wars) Viļņā, ko organizē Lietuvas Kultūras pētniecības institūta Mākslas vēstures nodaļa. Stellas Pelšes referāta tēma: “Pirmais pasaules karš un tā atskaņas rakstos par mākslu Latvijā” (World War I and its Aftermath in Latvian Artwriting); Kristiānas Ābeles referāta tēma: “Ārā no aizkrāsnes. Latviešu pašapziņas pacēlums Pirmā pasaules kara laika mākslas dzīvē” (Out from behind the Fireplace. The Progress of Latvian Self-Assertion in the Art Life during World War I). Latviju konferencē pārstāv arī Eduards Kļaviņš (Latvijas Mākslas akadēmija) ar referātu „Patriotiskā retorika un I Pasaules kara drūmā realitāte Latvijas mākslā: Jāzepa Grosvalda gadījums” (Patriotic Rhetoric and Grim Realities of World War I in Latvian Art: the Case of Jāzeps Grosvalds)un Jānis Kalnačs (Vidzemes augstskola) ar referātu „Mākslinieks nacistu okupētajā Latvijā. Karš, okupācija, vara” (Artist in Latvia under Nazi Occupation. War, Occupation, Power).
2011. gada 6. maijā Kristiāna Ābele saņem doktora diplomu par promocijas darbu, iegūstot mākslas zinātnes doktora zinātnisko grādu (Dr. art.) plastiskās mākslas vēsturē un teorijā.
2011. gada 30. aprīlī – 1. maijā MVI darbinieces Stella Pelše, Elita Grosmane, Kristiāna Ābele, Daina Lāce un pensionētā kolēģe Ruta Čaupova dodas ekspedīcijā un Ziemeļkurzemi ar mērķi apzināt un fotografēt arhitektūras un mākslas pieminekļus topošajai Latvijas mākslas vēsturei internetā. Apmeklēti sekojoši objekti: Salas Sv. Jāņa baznīca, Pūres luterāņu baznīca, Kandavas luterāņu baznīca, Sabiles luterāņu baznīca, Ugāles luterāņu baznīca, Ventspils muzejs, Venstpils Sv. Nikolaja baznīca, Landzes luterāņu baznīca, Piltenes luterāņu baznīca, Popes luterāņu baznīca, Dundagas luterāņu baznīca, Dundagas pils, Valdemārpils luterāņu baznīca, Nurmes luterāņu baznīca, Nurmuižas pils komplekss.
2011. gada 27. aprīlī Daina Lāce piedalās Latvijas Mākslas akadēmijas Doktorantūras nodaļas seminārā „Periodizācijas un terminoloģijas jautājumi 19. gs. arhitektūras un mākslas vērtēšanā”, nolasot referātu „Historisma termins vācu mākslas zinātnē”.
2011. gada 14. – 16. aprīlī Elita Grosmane apmeklē Brēmeni, lai tiktos ar Vācijā dzīvojošo doktoranti Agnesi Bergholdi, apspriestu viņas promocijas darba „Rīgas Doma arhitektūra un būvplastika 13. un 14. gadsimtā viduslaiku analoģiju kontekstā” noslēguma posmu un sniegtu darba vadītāja ieteikumus. Veiktas izlasītā teksta pēdējās korekcijas pirms iesniegšanas priekšaizstāvēšanas komisijai. In situ pārspriestas Brēmenes Doma, Mīļās Dievmātes baznīcas un Rīgas Doma līdzīgās un atšķirīgās pazīmes.
2011. gada 23. martā MVI notiek redakcijas un autoru tikšanās sakarā ar žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” 14. numura iznākšanu.
2011. gada 25. februārī Daina Lāce un Anna Ancāne saņem doktora diplomus par promocijas darbiem, iegūstot mākslas zinātnes doktora zinātnisko grādu plastiskās mākslas vēsturē un teorijā Dr. art.
2011. gada 24. februārī Kristiāna Ābele Latvijas Mākslas akadēmijā aizstāv promocijas darbu „Johans Valters”. Pētījuma kopsavilkums pieejams: http://lma.lv/downloads/K-Abele-kopsavilkums-LV.pdf
