Notikumi 2021
Janvārī Austrijas un Vācijas izdevniecībā Böhlau (Vīne, Ķelne, Veimāra) nāca klajā Vīnes Universitātes Mākslas vēstures institūta profesora Roberta Stallas (Robert Stalla) sastādītais zinātniskais izdevums “Mākslas vēsture politehniskajos institūtos, tehniskajās augstskolās un tehniskajās universitātēs: Vēsture, pozīcijas, perspektīvas” (Kunstgeschichte an polytechnischen Instituten, technischen Hochschulen und technischen Universitäten: Geschichte – Positionen – Perspektiven, ISBN 9783205209140), kurā ar nodaļu “Rīgas Politehnikums” (Das Polytechnikum zu Riga, 245.–258. lpp.) piedalījusies Daina Lāce.
4. februārī Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” par godu Mazās ģildes nama 155 gadu jubilejai Daina Lāce stāstīja par ēkas būvvēsturi un tās tapšanas laiku Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko (Johann Daniel Felsko) darbībā. Raidījuma ieraksts pieejams radio arhīvā (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/mazajai-gildei-vienam-novecrigas-atpazistamakajiem-namiem-155.-.a139833/).
16. februārī Latvijas Mākslas akadēmijas zinātniskā padome ievēlēja Mākslas vēstures institūta zinātnisko asistenti Karīnu Horstu par pētnieci.
Martā žurnāla “Rīgas Laiks” rubrikā Ekphrasis publicēta Kristiānas Ābeles eseja “Ziemeļblāzmas bruņinieki” (par Voldemāra Zeltiņa vāka zīmējumu žurnālam “Kāvi” 1906. gadā: https://www.rigaslaiks.lv/agora/ekphrasis/ziemelblazmas-bruninieki-20538).
3. martā tiešraidē tika atvērta Edinburgas Universitātes mācībspēku Klaudijas Hopkinsas (Claudia Hopkins) un Īena Boida Vaita (Iain Boyd White) sastādītā antoloģija “Karstā māksla, Aukstais karš – Dienvideiropas un Austrumeiropas raksti par amerikāņu mākslu: 1945–1990” (Hot Art, Cold War – Southern and Eastern European Writing on American Art 1945–1990, London: Routledge, 2020, ISBN 9780367437879), kurā viens no Stellas Pelšes ieteiktajiem un anotētajiem latviešu autoru tekstiem ir Eduarda Kļaviņa raksts par Endiju Vorholu (Andy Warhol) žurnālā “Avots” (1988. – Nr. 2). Grāmata iekļaujas Edinburgas Universitātes veidotā tiešsaistes žurnāla Art in Translation (http://artintranslation.org/) darbības programmā.
6. martā Kristiāna Ābele kopā ar LMA Grafikas katedras profesoru Valdi Villerušu piedalījās izdevniecības “Neputns” vadītājas Laimas Slavas veidotā Latvijas Radio 3 raidījuma “Mākslas vingrošana” laidienā par mākslas pētniecību un grāmatniecību. Sarunas ieraksts pieejams radio arhīvā (https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslas-vingrosana/kristiana-abelelaima-slava-un-valdis-villeruss-saruna-par-maksl.a141157/).
10. martā Elita Grosmane strādāja Latvijas Kultūras akadēmijas promocijas padomē, piedaloties Ritas Lūriņas disertācijas “Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)” un Valdas Vidzemnieces disertācijas “Modernā deja 20. gadsimta pirmajā pusē” aizstāvēšanā.
31. martā Karīna Horsta, Daina Lāce un LMA Mākslas zinātnes nodaļas vadītāja Inese Sirica kā ekspertes strādāja Latvijas skolēnu 45. zinātniskās pētniecības darbu valsts konferences žūrijā, izvērtējot apakšnozaru grupas “Mūzika, vizuālas mākslas un arhitektūra” finālistu veikumu.
Aprīļa vidū LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs laida klajā Ineses Baranovskas un Rūtas Rinkas sastādīto izdevumu “Madernieka stils” (ISBN 9789934538353), kurā Stella Pelše piedalījusies ar rakstu “Neoromantiskā kopiespaida meklētājs: mākslas kritiķis un publicists Jūlijs Madernieks” (336.–366. lpp.). Latvijas Mākslas akadēmiju krājumā pārstāv arī mākslas zinātnieces Inese Sirica (““Pēc Madernieka” jeb Jūlija Madernieka radītie tekstilmeti”, 222.–256. lpp.) un Inta Pujāte (“Ornamentālās metamorfozes Jūlija Madernieka grafikā”, 102.–158. lpp.). Visi teksti lasāmi arī angļu valodā.
27. aprīlī Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja gidu kursos notika Elitas Grosmanes lekcija “Kokgriezēju darbība Liepājā 17. un 18. gadsimtā”.
29. aprīlī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, noslēdzot izstādes “Nepieradinātās dvēseles: Simbolisms Baltijas valstu mākslā” starptautisko ceļu, tiešsaistē rīkoja konferenci “Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte”, kurā ar referātiem piedalījās arī Eduards Kļaviņš (“Latvijas simbolisma specifikas un robežu jautājumi”), Kristiāna Ābele (“Rīgas mākslas dzīves panorāma atskatā un perspektīvā no 1910. gada stalažām”) un Silvija Grosa (“Sociālo reformu un modernā laikmeta simboli Rīgas vēlā jūgendstila perioda arhitektūras dekorā”).
30. aprīlī izdevniecībā “Neputns” nāca klajā literatūrzinātnieka un dzejnieka Arta Ostupa sastādītā antoloģija “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” (ISBN 9789934601095), kuras veidošanā kā zinātniskā redaktore un anotāciju autore piedalījās Stella Pelše. Viņi abi ar šo darbu iepazīstināja 1. maija raidījumā “Mākslas vingrošana” Latvijas Radio 3 (https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslas-vingrosana/manifestsmaksla.a143619/) un 5. maija raidījumā “Kultūras Rondo” Latvijas Radio 1 (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/manifests.-no-futurisma-lidz-musdienam-102-makslasmanifesti-vie.a143595), savukārt Stella – arī krievu valodā 27. maija raidījumā “Žanra klasika” Latvijas Radio 4 (https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/zanra-klasika/hudozhestvenniy-manifest-otfuturizma-do-nashih-dney.a144654/).
6. maijā pirmizrādi piedzīvoja Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas veidotā filma “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” (režisore Linda Veinberga), kurā par Latvijas mākslu 19.–20. gadsimta mijā stāstīja arī Eduards Kļaviņš un Kristiāna Ābele. Filma skatāma raidījumu arhīvā REplay.lv (https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/218930/nepieradinatas-dveseles-simbolisms-baltijas-valstumaksla).
13. maijā tiešsaistē notika Gunitas Zariņas un Andreja Vaska virsredakcijā izdotās “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatas” (Rīga: Zinātne, 2021, ISBN 9789934599088) atvēršana, kurā kā izdevuma zinātniskā recenzente piedalījās arī Elita Grosmane. Pasākuma ieraksts ir skatāms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Facebook kontā (https://www.facebook.com/868537003256955/videos/459813371778438).
14. jūnijā LMA Zinātniskā padome Sniedzi Kāli ievēlēja par Mākslas vēstures institūta pētnieci.
No 14. jūnija LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta portālā literatura.lv skatāma virtuāla izstāde “Ilgais 19. gadsimts latviešu literatūrā” (https://www.literatura.lv/ilgaisgadsimts/), kuras sagatavošanā piedalījās Kristiāna Ābele. Izstāde tapusi Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Jauna latviešu literatūras vēsture: Ilgais 19. gadsimts” ietvaros.
No 30. jūnija līdz 3. jūlijam Zagrebas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātē notika starptautiskā konference “Māksla un valsts modernajā Viduseiropā (18.–21. gadsimts)” (Art and the State in Modern Central Europe (18th–21st Century)), kurā ar referātu “Starp divām valstīm: Latviešu kreisie mākslinieki Latvijā 20. gadsimta 20. un 30. gados” (Torn between Two States: Leftist Latvian Artists in Latvia in the 1920s and 1930s) piedalījās arī Sniedze Kāle.
2. jūlijā Austrumprūsijas muzejā Līneburgā (Ostpreußisches Landesmuseum Lüneburg) tika atklāta izstāde “Starp Latviju un Vāciju: Baltijas mākslinieks Johans Valters-Kūravs” (Zwischen Lettland und Deutschland: Der baltische Künstler Johann Walter-Kurau), kas turpinājās līdz 24. oktobrim, piedāvājot apskatei 57 mākslas darbus no privātas kolekcijas. Izstādi Austrumprūsijas muzejs un Latvijas vēstniecība Vācijā veltīja abu valstu diplomātisko attiecību simtgadei, par kuratori pieaicinot Kristiānu Ābeli. Muzeja YouTube kanālā pieejams viņas sniegtais atklāšanas priekšlasījums par mākslinieku (https://www.youtube.com/watch?v=Lbg4RCdrBJo&t=9s) un Latvijas Radio 1 arhīvā – saruna par izstādi 15. jūlija raidījumā “Kultūras Rondo” (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/vacija-aplukojami-makslinieka-johana-valtera-darbi.-petniece-cer.a146612/).
9.–10. jūlijā tiešsaistē norisinājās Zagrebas Laikmetīgās mākslas institūta (Institut za suvremenu umjetnost) un Zagrebas Mākslas vēstures institūta (Institut za povijest umjetnosti) starptautiskā konference SCARS: Reflections on Art and Society in Central-East Europe in the 1990s, kuras pirmās dienas programmā bija arī Stellas Pelšes referāts “Introverts “telpiskais pavērsiens” Latvijas laikmetīgajā mākslā 20. gadsimta 90. gados” (An Introverted “Spatial Turn” in Latvian Contemporary Art of the 1990s).
13.–15. augustā Elita Grosmane Rīgā piedalījās Maincas Johannesa Gūtenberga universitātes Mākslas vēstures un muzikoloģijas institūta (Institut für Kunstgeschichte und Musikwissenschaft der Johannes Gutenberg-Universität Mainz) vadītā starptautiskā zinātniskā projekta “Viduslaiku arhitektūra Livonijā” (Mittelalterliche Architektur in Livland – MALIV) darba seminārā. MVI ir viens no projekta zinātniskajiem partneriem. Vairāk informācijas – vietnē www.maliv.eu.
8. septembrī Elita Grosmane aicināja redakcijas komandu un autorus uz tikšanos par godu žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” 25. numura iznākšanai. Tajā publicēto pamatpētījumu skaitā MVI veikums ir Sniedzes Kāles raksts “Latviešu kreisās mākslas uzliesmojumi 20. gs. 20.–30. gados Latvijā un Padomju Krievijā” un Stellas Pelšes raksts “Socreālisma klasiskā modeļa adaptācijas Latvijā pirmajā padomju varas gadā (1940–1941)”. Turklāt Stella Pelše recenzējusi izstādi “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100” un Tomasa Pārupa grāmatu par Sarmīti Māliņu, Kristiāna Ābele – izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” katalogu un Eduards Kļaviņš – Jāņa Kalnača monogrāfiju par Jēkabu Strazdiņu.
23.–24. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sarīkotā 13. Baltijas literatūrzinātnieku konference “Literārās kultūras maiņa kopš stagnācijas Brežņeva laikmetā: Baltijas paradigma” (Shifting Literary Culture since Stagnation in the Brezhnev Era: The Baltic Paradigm). Stella Pelše tajā piedalījās ar referātu “Pretī humānistiskai stilistiskai dažādībai: Sociālistiskā reālisma “atvērtā sistēma” Latvijas rakstos par mākslu stagnācijas laikmetā” (Towards Humanist Stylistic Diversity: The “Open System” of Socialist Realism in Latvian Artwriting of the Stagnation Era).
1. oktobrī MVI personālam kā zinātniskās asistentes pienākumu izpildītāja pievienojās LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares maģistrante Liberta Stoma, pārņemot institūta digitālā attēlu krājuma sakārtošanu.
1. novembrī Latvijas Kultūras akadēmijas konferenču sērijas “Kultūras krustpunkti XV” konferencē “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai / CARD: Ieceres un rezultāti”, kas bija veltīta tāda paša nosaukuma valsts pētījumu programmas (VPP) projekta izvērtējumam, Daina Lāce referēja par tēmu “Sakrālā arhitektūra un māksla Liepājas rajonā (Dievnami laikmeta griežos)”, savukārt Karīna Horsta un LMA doktora studiju programmas vadītāja Agita Gritāne piedāvāja kopreferātu “Kāpēc ir jāpēta vēsture? Vizuālā māksla un arhitektūra. Monogrāfiski par Jēkabu Bīni un Ernestu Štālbergu”, LMA Mākslas zinātnes nodaļas vadītāja Inese Sirica – ziņojumu “Izaicinājumi studentiem, strādājot ar kultūras mantojuma materiāliem pandēmijas gadā”, LMA Tekstilmākslas nodaļas vadītāja Ieva Krūmiņa dalījās atziņās par kultūras mantojumu, jaunradi un sadarbību ar kopienām šajā mākslas veidā un doktorante Una Valtere iepazīstināja ar jaunatklājumiem, pētot zīļu jostas Latvijas muzeju krājumos.
12.–13. novembrī Liberta Stoma ar referātu “Viduslaiku Rīgas pilsētbūvniecība un arhitektūra Ritas Zandbergas skatījumā” piedalījās Jauno vēsturnieku VII zinātniskajos lasījumos, ko rīkoja LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs.
16. decembrī izdevniecība “Neputns” laida klajā Kristiānas Ābeles monogrāfiju “Voldemārs Zeltiņš” (360 lpp., ISBN 9789934601316). 17. decembrī viņa par grāmatu stāstīja Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/radikalais-ekspresionists-voldemars-zeltins.-iepazistina-petniec.a153349/).